Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas globālo raksturu, kā arī iespaidīgo ilgumu, kas jau liek izskanēt frāzēm par "otro pandēmijas gadumiju", arī vairāki EP lēmumi ir saistīti ar Covid-19 krīzi. Nozīmīga šajā ziņā ir Covid19 digitālā sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, ieviešana jūlijā ar mērķi padarīt vienkāršāku ceļošanu starp ES dalībvalstīm. No vienas puses, šis mērķis īstenojās, un šā gada tūrisma sezonā sertifikāts palīdzēja Dienvideiropas valstīm, kuru ekonomika lielā mērā balstās tieši uz ienākošo tūrismu. No otras puses, ceļošanu sarežģī tas, ka daudzas dalībvalstis papildus šim sertifikātam prasa arī savu t. s. koviddokumentu, kas formas ziņā būtiski atšķiras. Turklāt pēdējā laikā līdz ar jaunā Covid-19 varianta omikrona parādīšanos vairākas ES valstis prasa negatīvu testu arī tiem ceļotājiem, kuriem ir Covid-19 digitālais sertifikāts. Diskutabls ir arī jautājums par sertifikāta derīguma termiņu.
Finansiālajā ziņā visai būtisks ir EP lēmums par Atveseļošanas un noturības mehānismu, kura apjoms ir 672,5 miljardi eiro un kura mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm pārvarēt Covid-19 krīzi. EP Preses dienests vēsta, ka Latvija jau 237 miljonus eiro ir saņēmusi augustā. Patlaban vēl ir pāragri spriest, kāda būs šī finansiālā atbalsta ietekme uz mūsu valsts ekonomiku, bet pēc būtības šāds apjomīgs pienesums tautsaimniecībai vērtējams pozitīvi, it īpaši, ņemot vērā to, ka pēc iedzīvotāju labklājību raksturojošajiem rādītājiem Latvija ierindojas trūcīgāko dalībvalstu vidū.
Labklājības aspektā aktuāls ir EP atbalsts tam, ka visā ES jāievieš vienoti minimālās algas aprēķināšanas principi. Mūsu valstī minimālā alga – 500 eiro mēnesī bruto – ir viena no zemākajām ES.
Turklāt Latvijā diskusijas par minimālās algas paaugstināšanu allaž risinās ārkārtīgi smagnēji, iestiegot gan ierēdnieciskā birokrātijā, gan politiskā populismā, gan tādos pretrunīgos uzņēmēju argumentos kā "ja paaugstinās minimālo algu, tad bizness būs pagalam" un "tas nav aktuāls temats, algas uzņēmumā jau sen ir augstākas par minimālo".
Var cerēt, ka ES līmenī īstenotā virzība uz vienotiem minimālās algas aprēķināšanas principiem jaunajā, 2022. gadā Latvijā uz šo tematu liks paraudzīties pragmatiskāk – nevis tikai no 14. Saeimas vēlēšanu tuvošanās vai no šauru biznesa interešu skatpunkta.