Šolca atstādināšanu atbalstīja 394 parlamentārieši, kamēr par viņa palikšanu amatā nobalsoja 207, bet atturējās 116 no kopumā 735 deputātiem. Turklāt par to, ka Šolcs amatu nesaglabās un ka Vācijā ir gaidāmas pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiks nākamā gada 23. februārī, nebija tikpat kā nekādu šaubu.
Priekšvēlēšanu aptaujas tikmēr liecina, ka par nākamo vēlēšanu uzvarētājiem pārliecinoši vajadzētu kļūt kristīgajiem demokrātiem, kamēr otru lielāko vēlētāju atbalstu saņems labēji nesistēmiskā Alternatīva Vācijai (AfD). Tāpat nākamajā parlamentā bez problēmām iekļūs sociāldemokrāti un zaļie, kā arī kreisi nesistēmiskā Sāras Vāgenknehtas savienība (kura gan izdara mēģinājumus kļūt par sistēmisku spēku). Kaut kur ap iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% robežu vēl balansē Brīvie demokrāti, un ar to reālo pretendentu uz savām frakcijām nākamā sasaukuma Bundestāgā saraksts arī ir izsmelts.
Turklāt ļoti ticams, ka labējās partijas (kristīgie demokrāti un AfD) kopā saņems vairāk par pusi vēlētāju balsu un attiecīgi vairāk par pusi vietu nākamajā parlamentā. Vienlaikus ir arī skaidrs, ka labējās koalīcijas Vācijā nebūs, jo kristīgie demokrāti kategoriski noliedz jebkādu sadarbību ar AfD. Attiecīgi nākamais kanclers Frīdrihs Mercs atbalstu meklēs pie zaļajiem un droši vien arī pie sociāldemokrātiem, kas tostarp nozīmēs augstu amatu nākamajā valdībā aizejošajam kancleram Šolcam.
Jau cits jautājums, ka galvenā priekšvēlēšanu tēma un galvenais Vācijas nākamās valdības dienaskārtības jautājums ir un būs ekonomika, ar kuru vēl nesenajā Eiropas lokomotīvē kļūst tikai sliktāk. Kā atzīst aģentūra Bloomberg, tas saistīts ar strauji pieaugušo konkurenci no Ķīnas puses, kā arī ar Vācijas atteikšanos no lētajiem Krievijas energoresursiem, bet virkne ekspertu uzskata, ka arī nepārdomātās zaļās politikas dēļ. Par ievērojamu papildu triecienu var kļūt arī ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa draudi aplikt Vācijas preces ar jaunām ievedmuitām.
Vai tiks piedāvāti kādi ilgtermiņa pasākumi Vācijas ekonomikas atgriešanai uz izaugsmes ceļa, vismaz pagaidām ir atklāti neskaidrs. Tāpat nav saprotams, cik reāla varētu būt šādu pasākumu īstenošana koalīcijā, puse no kuras sastāvēs no "bijušajiem". Savukārt, ja ekonomiskā stagnēšana turpināsies, Vāciju ar augstu ticamības pakāpi gaida arī jauni politiskie satricinājumi.