Diezgan droši var teikt, ka spekulantu uzbrukums latam izvērstos Latvijas Bankas intervences mehānismu iedarbināšanā, lai vietējā valūta nepiedzīvotu strauju vērtības kritumu. Tolaik tika runāts, ka centrālās bankas rezerves ir pietiekamas, lai šādus uzbrukumus izturētu, tomēr droši vien lats šā vai tā zaudētu investoru uzticību, kas galu galā mūsu valstij aizņemšanos padarītu dārgāku. Šobrīd situācija ir mazāk nepatīkama, lai gan ēna pār Latvijas Bankas prezidentu mūsu valstij, iespējams, kaut ko izmaksās. Vai tie būs desmiti vai simti miljoni eiro, vai varbūt arī nekas, droši vien šobrīd var prognozēt tikai retais.
Lai arī fons ir visai nepatīkams, sabiedrības lielākajai daļai no finansiālā viedokļa tas, visticamāk, paslīdēs garām nemanot, jo šobrīd Latvijas finanšu sistēmā nav manāmas plaisas, neraugoties uz to, ka jau pieminētā ABLV banka aktīvu ziņā ir topa augšgalā. Viena lieta ir statistisku ciparu kopums, bet pavisam cita – ietekme uz reālo ekonomiku un iedzīvotāju makiem. Turklāt arī vakardienas norises vietējā finanšu tirgū līdz pēcpusdienai tā arī neliecināja par investoru vēlmi masveidā atbrīvoties no Latvijas aktīviem un iespējami ātrāk aizbēgt. Arī banku sektoram kopumā par savu finanšu likviditāti nav pamata bažām, jo esam Eiropas monetārajā savienībā un eiro procentu likmes šeit ir tādas pašas kā finansiāli stabilajā Vācijā vai jebkādā citā eirozonas valstī.
Toties Latvijai ir savs vērtspapīru tirgus, un to savu ienākumu papildināšanai iecienījuši abu pārējo Baltijas valstu un skandināvu investori. Taču tirdzniecība Rīgas biržas akciju tirgū aizritēja mierīgi, bez jūtamas akciju portfeļu iztukšošanas. Arī parādu vērtspapīru tirgus vakardienu aizvadīja stoiskā mierā, norādot, ka Latvijas valsts obligācijas aizvien ir cieņā. Minētais nozīmē, ka investori – gan vietējie, gan ārvalstu, vismaz pagaidām turpina uzticēties Latvijas finanšu sistēmai, neraugoties uz samērā plaši izskanējušo negatīvo informāciju starptautiskajos medijos.
Tieši obligāciju tirgus norises signalizēs par mūsu valsts reputāciju finanšu tirgos, jo norādīs, par kādu cenu investori gatavi mūsu valstij aizdot naudu. Kāds prominents vietējā finanšu tirgus dalībnieks vakar izteica viedokli, ka, kamēr Latvijas valsts ABLV nedienās neiesaistīsies ar budžeta naudu, situācijai nevajadzētu pasliktināties. Finanšu ministres teiktais liecina, ka valsts savu naudu šim mērķim netērēs. Vienlaikus izskanējušas bažas par esošās situācijas negatīvo ietekmi uz Latvijas kredītreitingu. Varbūtēja kredītreitinga maiņa, iespējams, varētu izpausties lielākos procentu maksājumos, ja valsts vai kāds uzņēmums vēlēsies piesaistīt naudu ar parāda vērtspapīru starpniecību. Taču pašlaik nav pamata panikai, jo vismaz šobrīd situācija ne tuvu nav tik slikta kā trekno gadu beigās un labāka nekā eirozonas dienvidu valstīs.
Oskrasts
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis