Pamiera cena

Šeit jāatgādina, ka vēl šā gada sākumā šķita, ka feldmaršala Halifa Haftara vadītajiem Lībijas austrumu valdības spēkiem tikai pavisam nedaudz palicis līdz galīgai uzvarai pār starptautiski atzīto premjerministra Fajeza al Saradža valdību Tripolē. Par galīgu uzvaru bija pārliecināts arī Haftars, kurš janvāra sākumā Maskavā notikušā miera konferencē šā iemesla dēļ atteicās parakstīt austrumu valdībai kopumā izdevīgu vienošanos ar Faradžu.

Savukārt šobrīd Faradža valdības spēki ar Turcijas atbalstu ir spējuši atgūt kontroli pār ievērojamām valsts teritorijām, pie kam neoficiāli tiek uzskatīts, ka galvenokārt tāpēc, ka Krievija pēc Haftara demarša Maskavā sākusi atteikties no feldmaršala atbalstīšanas. Tostarp virkne dažādu valstu specializēto plašsaziņas līdzekļu vēsta, ka maija otrajā pusē Lībiju pilnā sastāvā īsā laikā atstājuši tā dēvētie vāgnerieši – šādi tiek dēvēti Krievijas algotņi, kas darbojas galvenokārt valsts uzdevumā.

Domājams, ka aptuveni tūkstotis Krievijas algotņu Lībijā ieradās 2019. gadā un tur atradās konsultantu statusā, nodarbojoties ar Haftara armijas kaujas spēju uzlabošanu. Tieši karadarbībā algotņi nepiedalījās, tomēr, pateicoties viņiem, Haftara armija spēja gūt ievērojamus militārus panākumus.

Par citu ne mazāk būtisku faktoru tiek uzskatīta Krievijas vienaldzīgā reakcija uz Turcijas spēku ierašanos Lībijā un nostāšanos al Saradža armijas pusē. Viss kopā tas aizdomīgi liecina par neoficiālu vienošanos esamību starp Krieviju un Turciju, kuru ietvaros Ankarai un Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam personiski ļoti svarīgā Lībija ir tikai viens no elementiem.

Labā ziņa šajā gadījumā ir, ka minēto procesu rezultātā abas galvenās karojošās puses (Lībijā netrūkst arī mazāk nozīmīgu pilsoņu kara dalībnieku), visticamāk, tomēr būs spiestas vienoties par pamieru un pārtraukt nebeidzamo asinsizliešanu. Tas ir svarīgi arī apvienotajai Eiropai, jo Lībija atrodas tiešā Eiropas robežu tuvumā un haoss šajā valstī ietekmē arī drošības situāciju Eiropā.

Otrs vēstījums tikmēr nav ieskaitāms labo ziņu kategorijā. Ar militāra konflikta noregulēšanu Eiropai stratēģiski ļoti svarīgā reģionā, pie kam izmantojot nosacītus dūmu aizsegus, nodarbojas valstis, kuras Eiropas galvaspilsētās neuzskata par sev draudzīgām un kuras maz ņem vērā eiropiešu intereses. Un ja netiks izdarīti atbilstīgi secinājumi, tad šādas situācijas atkārtosies aizvien biežāk.