Galvaspilsēta dominē arī ārvalstu tūristu uzņemšanā. Diena jau vēstīja, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda – šā gada 1. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs uzturējušies 304,6 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 15,3% vairāk nekā 1. ceturksnī pērn. CSP arī uzsver, ka tieši Rīgā uzturējusies ievērojami lielākā daļa ārvalstu ciemiņu – 83,8%, bet Jūrmalā, kas ierindojas otrajā vietā, – tikai 6,8%. CSP datos vēl parādās Daugavpils (1,3%), Liepāja (1,2%) un Siguldas novads (1,1%). Jāņem arī vērā, ka gada 1. ceturksnī ievērojama daļa viesu, visticamāk, bijuši biznesa tūristi un tādi ceļotāji, kuri darba braucienu apvienojuši ar atpūtu, jo Latvijā tūrisma sezonas uzplaukums pienāk tikai līdz ar vasaru, kad parasti vērojams tipisko tūristu – atpūtnieku pieplūdums.
Protams, jebkuriem statistikas datiem allaž atrodas kritiķi. Diena jau vēstīja, ka Vidzemes Augstskolas tūrisma un atpūtas virziena direktors Ilgvars Ābols uzskata – statistikā visi ārvalstu viesi, kas nakšņo Latvijā, nemaz neparādās. Tomēr tendences statistika ieskicē, un dominējošā Rīgas pievilcība ārvalstu tūristu skatījumā apstiprina, ka galvaspilsētai kā Latvijas tautsaimniecības, zinātnes, kultūras un izglītības centram konkurentes nav. Daudzās citās valstīs, kā zināms, ir divas uz metropoles statusu pretendējošas pilsētas – piemēram, Lietuvā ir Viļņa un Kauņa, Igaunijā – Tallina un Tartu, Somijā – Helsinki un Turku.
Taču tūrisma statistika ne tikai kārtējo reizi apstiprina Rīgas dominēšanu, bet arī norāda uz pārējās Latvijas neizmantotajām iespējām ārvalstu ceļotāju uzņemšanā. Reģionos jau tagad ir atrodami patiešām interesanti, pat spoži tūrisma objekti. Taču ir arī vairāki pilnveidojami aspekti.
Viens no tiem ir autoceļu kvalitāte. Daudzas lauku saimniecības, dabas objektus un kultūrvēsturiskas ēkas sasniegt var, tikai braucot pa tādām grambām un bedrēm, ko grūti nosaukt par ceļu un kas liek domāt par bezceļu tūrisma izaicinājumiem. Otrs aspekts attiecas uz norāžu sistēmu – nevar cerēt, ka ārvalstu ceļotāji stundām ilgi meklēs naktsmītni vai apskates objektu, kam sarūpēt tādu norādi, kas būtu saprotama cilvēkiem, kuri Latvijā ieradušies pirmo reizi mūžā, neviens nav papūlējies. Trešais aspekts saistīts ar nepieciešamību ievērot cenu un kvalitātes līdzsvaru. Ja tūristiem tiek prasīta, Eiropas mērogā vērtējot, augsta cena, tad vajadzētu būt arī atbilstošai servisa kvalitātei.
komisārs Megrē
komisārs Megrē
ērce