Ja partijas pašas savās priekšvēlēšanu kampaņās tik lielu uzsvaru liek uz reklāmiskiem, sajūtu un šķietamības radīšanai mērķētiem vēstījumiem, būtu nekonsekventi no vēlētājiem un medijiem gaidīt, ka tie partiju piedāvājumu vērtēs, pilnīgi abstrahējoties no šo vēstījumu formas un satura. Piekritīsiet, mēs taču televizora ekrānā vai radio ēterā neredzam kandidātus šlipsēs, kuri lasa priekšā partijas 4000 zīmju programmu.
Ir politiķi, kuri uz priekšvēlēšanu laiku pat nomaina brilles pret kontaktlēcām, acīmredzot – lai vēlētājs tā dziļāk varētu ieskatīties dvēselē.
Kāda kandidāte uzskata par vajadzīgu pirmām kārtām potenciālajiem vēlētājiem pavēstīt, ka "nāk ar atvērtām acīm un sirdi", cits kandidāts savu vēstījumu sāk ar vārdiem: "Piekrītu Rainim..." Nav brīnums, ka pat pieredzējuši politikas vērotāji sāk putroties, kurā no sīkpartiju sarakstiem šie nerealizējušies dzejnieki kandidē.
Nerunājot nemaz par sociālajos tīklos nemitīgi uznirstošajiem partiju apmaksātajiem īsajiem videovēstījumiem, kas ir brīvi no kritiķu komentāriem. Cik acīmredzami nekomfortabli deputāta kandidāte Ilze Viņķele izskatījās televīzijas diskusijas formātā, konfrontēta ar, jā, odiozās, bet šoreiz trāpīgās politoloģes, ekspolitiķes Ilgas Kreituses norādi, ka Latvijas attīstībai/Par! saraksts pretēji pašu postulētajam priekšplānā izvirza tieši "vecos vēžus", pie kuriem pieskaitāma arī pati Viņķele. Bet cik acīmredzami komfortabli kandidāte Viņķele jūtas partijas izplatītajā videoklipā, viena pati bez oponentiem ekrānā atskaņojot atmaskojumus par konkurentiem.
Kopumā partiju programmas patiesi var būt noderīga literatūra, ja tās lasa ar apbruņotu aci, tas ir, pārzinot partiju oficiālos sponsorus un to intereses, kā arī cita veida atbalstītājus. Atklātības pakāpe, ar kādu atsevišķās programmās aiz it kā deklaratīviem lozungiem ietverti solījumi sponsoriem un atbalstītājiem, tiešām rada izbrīnu. Norakstīsim to uz revolucionāru, neapdomīgu entuziasmu.
Piemēram, Jaunā konservatīvā partija savā īsajā programmā raksta: "Koruptīvu projektu finansēšanas izbeigšana. Dzelzceļa elektrifikācijas projekta pusmiljarda eiro novirzīšana zinātnei." Nu to, ka projektos ar lielu budžetu pie mums kāds kaut ko, visticamāk, nozags, vēl 90. gadu vidū vaļsirdīgi secināja manierēs un retorikā ekstravagantais toreizējais premjers Māris Gailis. Tomēr daudzmiljonu būvprojektu politiskā dokumentā a priori nodēvēt par "koruptīvu" ir samērā... ekscentriski. Daudz diplomātiskākā formulējumā to pašu solījumu nocirst dzelzceļa elektrifikācijas projektu savā īsajā programmā dod neviens cits kā Saskaņa: "Nodrošināsim konkurētspējīgus dzelzceļa pārvadājumu tarifus un izsvērtas investīcijas dzelzceļa un ostu infrastruktūrā."
Jābūts Stulbiņš
TrollisJT
sakritība