Pavērsiens Ķīnas virzienā?

Tā Romā tika parakstīti 29 līgumi, starp kuriem nozīmīgākais bija par Itālijas pievienošanos Ķīnas megaprojektam Viena josla, viens ceļš. Ja vienkāršoti, tas nozīmē, ka Ķīna investēs iespaidīgus līdzekļus Itālijas ostās, lai padarītu tās par vārtiem kravu pārvadājumiem starp Ķīnu un Eiropu viena no topošajiem transporta koridoriem ietvaros.

Parīzē tika parakstīts mazāk dokumentu, un lielāko uzmanību piesaistīja vienošanās ar Airbus par 300 Eiropas aviolaineru iegādi 30 miljardu eiro vērtībā. Tajā pašā laikā Parīzē tika iezīmētas Ķīnas un ES turpmākās sadarbības perspektīvas, jo Sji Dzjiņpins tikās gan ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, gan ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru.

Rezultātā jau 8. un 9. aprīlī Ķīnas un ES samitā Briselē tiks apspriests jautājums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformēšanu, bet nedaudz vēlāk uz II Joslas un ceļa forumu Ķīnā dosies plaša eiropiešu delegācija.

Šie un citi iecerētie pasākumi nozīmē, ka apvienotās Eiropas vadošās valstis ir nolēmušas veidot lielā mērā no ASV neatkarīgu sadarbību ar Pekinu.

Pieņemoties spēkā pretrunām starp kontinentālo Eiropu un ASV, pirmajai, ja vien tā nevēlas kļūt par Rietumu pasaules perifēriju, kuras galvenā misija ir apkalpot ASV intereses, neatliek nekas cits kā virzīties uz patstāvību un sadarbību ar Ķīnu. Arī Pekina apzinās, ka kooperācija ar Eiropu kompensēs vai vismaz mazinās problēmas, kas rodas Ķīnas un ASV saspringto attiecību dēļ.

Tas gan nenozīmē, ka nepastāvētu problēmas arī Eiropas un Ķīnas attiecībās. ES līderi Parīzē izteica Sji Dzjiņpinam neaizplīvurotus pārmetumus par ES vienotības šķelšanu, kā arī centīgi atgādināja, ka eiropieši vēlas Ķīnas preces ne tikai saņemt, bet arī eksportēt, turklāt iespējami lielākos apjomos. Ir vēl arī savstarpējo attiecību problēmas ES iekšienē, tomēr tās visas ir risināmas.

Galvenie pagaidām neskaidrie jautājumi ir divi. Pirmais – cik tālu sadarbībā ar Ķīnu ir gatava iet nosacīti apvienotā Eiropa – un otrais – kāda būs ASV un attiecīgi proamerikāniskās Eiropas elites daļas un proamerikānisko valstu reakcija. Atbilde uz tiem vienlaikus būs arī atbilde uz jautājumu, vai kolektīvie Rietumi turpinās pastāvēt vai arī sašķelsies starp tā dēvētajiem anglosakšiem un kontinentālo Eiropu.