Protams, pietiek vien ielūkoties sociālajos tīklos, lai būtu redzams, ka ir gan vienkārši tautas pārstāvji, gan viltīgi populisti opozicionāri, kuri dēmonizē politisko eliti, vainojot visdažādākajos grēkos, turklāt nereti visai nepamatoti vai vismaz ļoti pārspīlēti. Taču gadās, ka atsvešinātību pastiprina arī paši pie varas esošie politiķi. Viens šāds piemērs bija vērojams šajā nedēļā – intervijā Latvijas Radio Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, kurš pārstāv valdošās koalīcijas partiju JKP, pauda, ka par Covid-19 izplatības ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību. Turklāt, kā Rancāna teikto citē LETA, viņš sacījis: "Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu. [..] Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās."
Publiski pieejamā informācija par Rancānu liecina, ka šis deputāts ir jurists un tātad ļoti labi izprot, ko ietver pieļāvums piemērot kriminālatbildību par aicinājumu, nevis par tādu rīcību, kuras rezultātā radušās konkrētas sekas. Ikvienam juristam arī ir labi zināms, ka kriminālatbildība ir visnopietnākais juridiskās atbildības veids, turklāt, kā formulēts grāmatā Juridisko terminu vārdnīca, "kriminālatbildība ir valsts vārdā uzlikts personas pienākums atbildēt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu".
Ņemot vērā saspringto situāciju, varētu saprast, ja Saeimā tiktu diskutēts par to, kādu atbildību paredzēt tādā gadījumā, ja kāds indivīds, kuram konstatēts Covid-19 un kurš par to ir informēts, noziedzīgu motīvu vadīts, censtos apzināti inficēt citus cilvēkus. Taču pieļāvums, ka vajadzētu paredzēt kriminālatbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestos ierobežojumus, ne tikai var saasināt sabiedrības un politiskās elites attiecības, bet arī radīt draudus vārda brīvībai.
Un vēl – visiem mūsu Saeimas deputātiem derētu atcerēties, ka novembrī Eiropas Parlaments pieņēma Rezolūciju par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, brīdināja par "varas ļaunprātīgas izmantošanas risku" un atgādināja ES dalībvalstīm, ka Eiropas vērtības ir jāciena arī šajos sarežģītajos pandēmijas apstākļos.