Pēdējais vai kapu zvans

Tie būtu saucieni atkāpties tikko inaugurētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam? Nē. Pasaules lielvalsts priekšnieks var uzelpot. Pie mums Latvijā, konkrētāk, Rīgā, ir cits kaitināšanas katalizators.  Medijos sākusies Saskaņas un Gods kalpot Rīgai priekšvēlēšanu lielīšanās.

Formāts nav diez cik veiksmīgs, īsajās sekundēs mēģinot nosaukt visus jaukumus. Sanācis ātrrunas vingrinājums, kurš cienījamāka vecuma auditorijai var aizrībēt garām nesaprasts un nepamanīts. Labāk būtu lēnā, dobjā kapu izvadītāja tonī skaitījuši: turpmāk viss būs par brīvu, turpmāk viss būs par brīvu...

Rīgas plātīzeru ātrrunas penteris nu penterējas masu saziņas līdzekļos. Var pieņemt, ka nekāds "Nost!" vai "Pārtraukt!" nesanāks. No formālā viedokļa viss likumīgi. Jāpiecieš. Un ne tikai. Šī reklāmas brīnuma zvanīšana atgādina citu zvanu. Pēdējo zvanu. Tādā izpratnē, ka ir pēdējais laiks mūsu koalīcijas prātvēderiem pavisam nekavējoši būvēt taktiku Rīgas pašvaldības vēlēšanām.

Stratēģiju būvēt novēloti. Tai bija laiks pagājušā gada septembrī, kad koalīcijas partijas – Vienotība, ZZS un NA –, kā pirms pirmā seksa, bikli čukstējās par kopīga saraksta veidošanu Rīgas domes vēlēšanās. Vēlāk sakasījās un lēma darīt kā parasti – koordinēt un komunicēt. Uz redzēšanos kaut kad maijā (E. Liepiņš)...

Nu pienācis taktikas laiks. Daži cerīgi asni ir. Reku šeku Vienotības Rīgas mēra kandidāts Vilnis Ķirsis viņnedēļ "noblieza" minētajai partijai galīgi neraksturīgus solījumus – uz pusi lētākas sabiedriskā transporta biļetes, veselības karti senioriem, īres dzīvokļus jaunajām ģimenēm utt. Vārdu sakot – pilnīgs p... populisms. Var smīkņāt vai aurot, bet šādu valodu saprot un akceptē ierindas vēlētājs. Tieši to jāsāk zvanīt medijos, tajā skaitā krievvalodīgajos, skaidrot aktīvistiem namu iekšpagalmu sapulcītēs un Rīgas satiksmes impērijā. Īsos, vienkāršos teikumos. Ja nu koalīcijas pozīcijas "koordinējas un komunicējas", tad līdzīgu ēdienkarti piedāvātu arī citi. Protams, daļa no tā nav realizējama. Taču ir pamats diskusijai, ko vēlētājs pārmaiņas pēc varētu arī saprast.

Taču – ko mēs te sasapņojāmies. Vakar nozīmētais zemnieku mēra kandidāts Armands Krauze neko vairāk par neesoša tramvaja dalīšanu vēl nav manifestējis. Arī nabaga Ķirša kungs, jādomā, no lielākiem priekšniekiem jau kaunināts par populisma lēkmi un jau nākamajā stāstā cels priekšā caurspīdīgi analizētu fiskālo telpu selektīvi koruptīvā mērcē ar dzimumu līdztiesības desertu. Elektorāts aizbrauks garām. Biedri Rīgas rātē atviegloti uzelpos. Brrr... mēs, ziniet, jau sabijāmies...