Lai kaut ko tiešām sakrātu, ieguldījumu ienesīgumam vismaz par pāris procentiem vajadzētu apsteigt inflāciju, diemžēl uz tik augstu atdevi nepretendē neviens Latvijas otrā pensiju līmeņa plāns. Tam samērā tuvu ir trīs ieguldījumu plāni, to atdeve 10 gadu laikā atrodas starp 50% un 60% robežu.
Situācija ir visai nepatīkama, taču nebūtu pareizi lamāt pensiju pārvaldniekus nemākulībā, jo šāda situācija lielā mērā izveidojusies, pateicoties trekno gadu augstajai inflācijai, 2007. gadā tā sasniedza 10,1 procentu, bet 2008. gadā – pat 15,4 procentus. Tik strauju patēriņa cenu lēcienu ar pensiju pārvaldnieku rīcībā esošo ieguldījumu instrumentu arsenālu faktiski nav iespējams apsteigt. Varbūt to varētu izdarīt, izmantojot riskantāku pieeju investīciju veikšanā, tomēr tas atkal būtu apdraudējums pensiju sistēmas stabilitātei kā tādai. Šīs atziņas nekādā gadījumā nav tendētas uz to, lai kritizētu pensiju otrā līmeņa uzkrāšanas modeli kopumā, jo, cik zināms, līdz šim nekas labāks nav izdomāts un šāda uzkrājumu pieeja visai labi atspoguļojas rietumvalstu pensionāru bezrūpīgajā šļūkāšanā tuvākos un tālākos tūrisma galamērķos.
Atgriežoties pie situācijas Latvijā, protams, varam cerēt, ka nākamajos gados pensiju plānu ienesīgums caurmērā būs tāds, kas apsteigs inflāciju, un situācija pamazām normalizēsies. Tomēr vienlaikus netrūkst dažādu risku, kas saistīti ar strauji augošām patēriņa cenām Latvijā un dažādu finanšu instrumentu cenu burbuļiem ASV, Eiropā un Āzijā. Iespējams, viens no risinājumiem lielākai atdevei būtu administratīvi regulējamā līmenī panākt, lai plānu ienesīgums būtu vairāk sabalansēts ar pārvaldnieku komisijas maksām, vienlaikus samazinot, piemēram, uz pusi, iekasēto komisiju fiksēto daļu. Pretējā gadījumā var gadīties, ka pašreizējie pensiju plāni vairāk kalpos ārvalstu, nevis Latvijas iedzīvotāju labklājībai.
Pensiju skaudrā realitāte
Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, ka iedzīvotāji visai maz interesējas par uzkrājumiem un liela daļa no viņiem pensijas gados var tikt pakļauti nabadzības riskam. Tomēr pagaidām šķiet, ka tā nav vienīgā bēda, jo, arī veicot uzkrājumus, var nākties krietni vien vilties. Ja paraugāmies uz pensiju otrā līmeņa atdevi pēdējos desmit gados, apmēram puse Latvijas pensiju otrā līmeņa plānu netiek līdzi inflācijas rādītājam. Pēdējos desmit gados patēriņa cenas Latvijā palielinājušās apmēram par 40 procentiem, un lielāks ienesīgums par šo skaitli ir desmit no 20 pensiju otrā līmeņa ieguldījuma plāniem. Vēl trīs plāni ir ļoti tuvu 40% rādītāja pārvarēšanai un atpaliek no tā par nepilnu procentpunktu, savukārt no atlikušajiem septiņiem plāniem diviem ienesīgums desmit gadu laikā ir bijis zem 30% atzīmes.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
vispār
viesis
aha