Šķiet, diezgan bieži tieši pēc šāda "pirmšķietamības" principa šodien darbojas mūsu galvenie naudas atmazgāšanas apkarotāji, es gribētu teikt, masveidā pieprasīdami paskaidrojumus no līdzpilsoņiem par teju ikdienišķiem darījumiem, iesaldējot desmitiem un simtiem miljonu "pirmšķietami noziedzīgu" eiro un īstenojot vēl virkni dažādu aktivitāšu, kas nereti izraisa skarto personu, maigi izsakoties, izbrīnu un neizpratni par sankcijām kā tādām un arī to bardzību un mērogiem.
Šajā kontekstā ir diezgan interesanti vērot, kā daudzas augstas amatpersonas savā ziņā jau sāk šaubīties par izveidotās netīrās naudas apkarošanas sistēmas samērīgumu, tajā pašā laikā galvenā apkarotāja – Finanšu izlūkošanas dienesta – vadītāja Ilze Znotiņa sāk palikt aizvien lielākā mazākumā, apstrīdot aizvien skaļākus secinājumus, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu ir iebraukusi otrā grāvī.
Var jau būt, ka Znotiņas rīcībā ir tāda apjoma konfidenciālas informācijas gūzma, kas viņai dod pietiekamu pamatu ik reizi pasmaidīt par kritiku, kas vērsta pret viņu, un varbūt tiešām teju katrs desmitais pilsonis mūsu valstī ir nelabojams naudas atmazgātājs. Tomēr pat arī šādu Znotiņas iespējamo dzelžaino argumentu apgāž daudzu juristu, finansistu un citu ekspertu atgādinājumi kaut vai par to, ka tiesībsargu pienākums pirms kādas personas publiskas nosaukšanas par pirmšķietamu blēdi tomēr ir skrupulozi pārbaudīt kaut vai faktus par to, vai pirmšķietamā blēža bankas kontā visa atrastā nauda ir pilnā mērā noziedzīgi iegūta, un vai beigās – kaut pēc gadiem desmit –, kad, ļoti iespējams, amatos būs jau citi cilvēki, neizrādīsies, ka pirmšķietamais pieņēmums izrādījies nepamatots kaut par 1000 no desmit arestētajiem miljoniem eiro. Un vai nepiedzīvosim nepatīkamu brīdi, kad pirmšķietamais blēdis vērsīsies ar pirmšķietami pamatotu prasību pret Latvijas valsti, prasot kompensēt zaudējumus par to naudas daļu, kas ir likumīgi un godīgi nopelnīta un tādējādi cilvēkam – kaut uz laiku – ir absolūti prettiesiski atņemta. Un te jautājums – kurš tos zaudējumus segs?
Šķiet, daži apkarotāji joprojām negrib sadzirdēt, ka iebildumi ir nevis pret netīrās naudas apkarošanu, bet gan veidu un procesu, kura dēļ šļakatas no dubļu cīņām aptraipa godīgu cilvēku sejas, kas tomēr nav pieņemami.