Līdz ar to slānīt Saeimas deputātus, kuri balsoja pret vai atturējās balsojumā par Kušneru, šoreiz nav īsti pamatoti ne faktisko apstākļu dēļ, ne no kritiskās domāšanas principiem raugoties. Piedodiet, kungi, beidzies laiks, kad Latvijas Bankas vadība varēja sēdēt savā «ziloņkaula tornī» un tikai statusa un nepieejamības dēļ paģērēt pret sevi nekritisku attieksmi un pēdējā vārda tiesības. Līdz ar to kaunināšana un aizdomas par kādām sazvērestībām pret ārēji allaž tik eirokrātiski pareizo Kušneru šoreiz nav īstais siets, caur kuru sijāt Saeimas rīcību.
Ar divu mēnešu atstatumu radušies virsraksti "Rimšēvičs Saeimas lēmumu (ar aicinājumu atkāpties) vērtē kā politisku spiedienu un atkāpties neplāno" un "Kušners savas kandidatūras noraidīšanu saista ar vēlmi ietekmēt Latvijas Bankas neatkarību" ir tik identiski savā arogancē un saķeres trūkumā ar realitāti un burtiski iemieso Latvijas Bankas iekšienē klīstošo Kušnera iesauku "Rimšēviča ēna".
Saeimai tiek pārmests, ka daudzi (28) deputāti no 42, kas neatbalstīja Kušnera pārapstiprināšanu, nevis atklāti nobalsoja pret, bet izvēlējās nospiest podziņu "atturos". Šis nu bija tas gadījums, kad "atturos" vislabāk raksturoja to pēcgaršu, kas daudziem malā vērotājiem ir palikusi pēc Rimšēviča aizturēšanas, apsūdzībām un tikai mājieniem par, iespējams, nākamajām apsūdzībām.
Pēcgaršu, kas palikusi gan pēc paša Kušnera cīņas par pārapstiprināšanu amatā, gan pēc to cīņas, kuri atklāti pauda uzskatu, ka viņa laiks Latvijas Bankas vadībā ir beidzies tāpat kā viņa bosa laiks.
Jāteic, es rūpīgi izlasīju tos apkārt klīstošos cesijas līgumus, kuri ļāva Kušneram uzdot pamatotus jautājumus par darījumiem ar čaulas kompānijām. Un šis bija tas gadījums, kad mediju rokās nav to operatīvo līdzekļu, lai pārbaudītu, kas patiesībā aiz šī saimnieciski grūti pamatojamā darījuma slēpjas vai gluži otrādi – neslēpjas. Apstākļos, kad uz Rimšēviču krīt smagas aizdomas korupcijā un Kušnera darījumi notikuši laikā, kad viņš sāka savu darbu Latvijas Bankā kā Rimšēviča "ēna" jeb padomnieks, nav jākautrējas, ja tevī paliek neatbildēti jautājumi un šaubas.
Vai tu būtu žurnālists, "gaišo" vai "tumšo" spēku deputāts vai vērotājs. Šaubas, kuras Kušners ar savām strupajām un visai arogantajām (ar domu "vai nu ticiet man uz vārda, vai kļūsiet par līdzdalībniekiem vārdā nenosauktu "tumšo spēku" sazvērestībā pret Latvijas Bankas neatkarību") atbildēm nekliedēja, daudziem izrādījās spēcīgākas par jautājumu, kurš un kādēļ tieši tagad šos kompromitējošos dokumentus ir uzracis.
Tādēļ, lai cik nepopulāri būtu aizstāvēt raibo "atturībnieku" kompāniju, es šoreiz atļaušos aizstāvēt pašu principu, abstrahējoties no lēmumu pieņēmušo personālijām.
Trollis JT
Lasitaja
jau apnicis