Ja to akceptēs arī Saeima, tā faktiski būs tāda kā neuzticības izteikšana ministra Šadurska veiktajam savu pilnvaru laikā, tā būtu arī viņa virzīto reformu pilnīga izgāšanās. Jo pēc vēlēšanām būs cita valdība, cits ministrs, tas, kā jau daudzkārt pieredzēts, nāks ar savu skatījumu un maz ticams, ka gribēs iet to pašu ceļu, ko nebūs līdz galam spējis noiet viņa priekštecis.
Saprotams, politiķi baidās, ka, tagad akceptējot reformu, viņi pirmsvēlēšanu laikā kļūs nepopulāri vēlētāju acīs.
Kāpēc tādas bažas? Vēlētājiem nav saprotama reformas būtība, mērķi, nav pieņemami publiski deklarētie ieguvumi no tās. Piemēram, ka, laicīgāk uzsākot mācības, ātrāk varēs iekļauties darba tirgū, tā risinot darbaspēka trūkuma problēmu valstī utt., – vismaz vecākiem tas noteikti nav svarīgāks arguments par subjektīvo sajūtu, ka "Šadurskis grib bērniem atņemt bērnību".
Jau ilgstoši ir arī juceklis izpratnē par to, kā īsti izpaudīsies skolas sākšana no sešu gadu vecuma. Ne velti regulāri izskan satraukuma pilns viedoklis, ka bērns skolai gatavs ir vien no septiņiem gadiem, līdz tam viņam vairāk piemērots bērnudārzs, pirmsskola. Labi. Bet tad nav saprotams, kāpēc ministrija pārmaiņu būtību nevar iekļaut pavisam vienkāršā formulā: bērnudārza pēdējais gads un pirmsskolas mācības (kur tās organizētas skolās) būtu ieskaitāmas par 1. klasi, attiecīgi "parastā skolā" ejot ar 2. klasi, – lai skaidrs, ka 1. klase sešgadniekam nedraud ar iespīlēšanu skolas solā?
Reforma kopumā varbūt nav slikta, taču tās vājā vieta ir katastrofāli sliktā komunikācija. Ja Šadurska "saimniecība" būtu labāk publiski noformulējusi, ko grib panākt, kāds no tā būs ieguvums vispirms jau bērniem un viņu vecākiem, tad valstij kopumā, kādi soļi un kādos termiņos sperami, lai to panāktu, kāds būs pārejas, sagatavošanās laiks, nodemonstrējusi īstenotu pilotprojektu veiksmes stāstus, sabiedrības, tostarp arī politiķu attieksme būtu pilnīgi cita – deputātiem un Šadurska kolēģiem valdībā gribētos ar pārmaiņām lepoties, nevis no tām bīties.
učuks
reformators
xc