Diena jau vairakkārt rakstījusi gan par to, ka ekonomistu pētījumi rāda – Igaunijā ēnu ekonomika ir ievērojami mazāka problēma nekā Latvijā, gan par to, ka vidējā alga Igaunijā jau labu laiku pārsniedz 1000 eiro (zemāka vidējā alga ir kā mūsu valstī, tā Lietuvā), gan arī par biznesa vidē valdošo pārliecību, ka, lūk, Igaunijā gan Valsts ieņēmumu dienests uz ikvienu uzņēmēju nelūkojoties kā uz potenciālo blēdi, bet resursus velta tiešām noziedzīgu nodokļu nemaksātāju tvarstīšanai.
Norādes par to, ka Igaunija jāuztver kā paraugs, kam sekot, parādījās arī nesen, kad Latvijā kārtējo reizi uzvirmoja diskusija par minimālās algas paaugstināšanu. Kāds pieredzējis politiķis mikroblogošanas vietnē Twitter uzsvēra, ka Igaunijā ir augstāka minimālā alga un zemāks bezdarba līmenis nekā Latvijā, no kā secināms – minimālās algas paaugstināšana nerada bezdarba kāpumu. Uz to gan viens no zināmākajiem ekonomistiem norādīja, ka salīdzinājums būtu vietā, ja "neskaitāmos vērtējumos un rādītājos Latvija tik ļoti neatpaliktu" no Igaunijas. Var respektēt, var nerespektēt kādu politiķi vai ekonomistu, bet tas, ka Igaunijā ir lielāka minimālā alga un zemāks bezdarbs, ir fakts.
Vai, uzturoties Igaunijā, redzams ekonomiskais pārākums? Diena šovasar pārliecinājās, ka gan jā, gan nē. Neapstrīdami Igaunijā ir ļoti labi pamanāma sistemātiska attīstība, turklāt ne tikai galvaspilsētā Tallinā, bet arī nomalēs pie austrumu robežas. Soli priekšā mums ziemeļu kaimiņvalsts ir apkārtējās vides sakoptībā. Lai arī ainava, kas paveras, piemēram, pie Tallinas autoostas nav īpaši gleznaina, tomēr, salīdzinot ar interneta diskusijās nesen asi kritizēto Rīgas autoostas apkārtnes netīrību, Tallinai ir gandrīz vai sakoptības paraugs, ko rotā pat kvalitatīvu, vēsturisku fotogrāfiju izstāde.