Covid-19 pandēmijas gados epidemioloģiskie ierobežojumi par normu ir padarījuši attālinātu darbu un pieradinājuši pie attālinātām mācībām, tā sekmējot iedzīvotāju uzturēšanos ārpus Rīgas. Arī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) apstiprina, ka "pēdējos gados galvaspilsētas iedzīvotāji bieži pārceļas uz Pierīgu" un pērn Latvijā iedzīvotāju skaits audzis tikai Pierīgā, savukārt rīdzinieku skaits sarucis. Banku sektora informācija par privātpersonu kreditēšanu rāda, ka pieaug interese par nekustamo īpašumu iegādi un pilnveidošanu ārpus Rīgas, respektīvi, daudzi meklē iespējas uzbūvēt vai labiekārtot paši savu privātmāju, turklāt ne tikai Pierīgā, bet arī citur Latvijā.
Būtisks iemesls, kāpēc dzīve galvaspilsētā zaudē popularitāti, ir finansiāli pieejamu un kvalitatīvu mājokļu trūkums. Dzīvojamās ēkās, kas būvētas līdz XX gadsimta vidum, nereti ir sarežģīta siltumapgāde un vecmodīga komunālo pakalpojumu infrastruktūra. Savukārt ar sērijveida namu, kas būvēti XX gadsimta otrajā pusē, energoefektivitātes paaugstināšanu, t. i., siltināšanu, mūsu galvaspilsētā veicas sliktāk nekā daudzās citās pašvaldībās. Par to atbildība jāuzņemas Rīgas domei, lai gan, protams, traucē arī samezglojumi normatīvajā regulējumā un daudzu rīdzinieku skeptiskā attieksme pret pārmaiņām.
Īpaši raiti Rīgā nevedas arī ar jaunu daudzdzīvokļu namu būvniecību. XXI gadsimtā uzbūvēto dzīvojamo ēku īpatsvars pat nesasniedz 10%. Turklāt cenas jaunajos projektos jau ir nevis ap 2000 eiro par kvadrātmetru, bet ap 3000 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi neliela dzīvokļa cena ir pietuvojusies 100 000 eiro, savukārt ģimenei ar bērniem piemērota dzīvokļa cena pārsniedz 150 000 eiro. Ņemot vērā Latvijas vidusmēra iedzīvotāju ienākumu līmeni, tās ir visai lielas summas. Turklāt no nesen uzbūvēto namu iemītniekiem dzirdamās atsauksmes liek secināt, ka jaunajos projektos neapšaubāmi ir labāka energoefektivitāte nekā sērijveida mājokļos, taču citos aspektos ne vienmēr viss ir izcilā kvalitātē.
Ja Rīga negrib kļūt par pilsētu, no kuras iedzīvotāji bēg, gan pašvaldības, gan valsts līmenī jāīsteno dzīvojamā fonda pilnveides programma – jāmeklē risinājumi, kā senlaicīgās ēkas pieslēgt pie centralizētās siltumapgādes, kā siltināt sērijveida mājas un kā daudz lielākā skaitā uzbūvēt jaunus dzīvojamos namus. Ja tas netiks darīts, tagadējo rīdzinieku maksātie nodokļi nonāks citās pašvaldībās.