Vēsturisku apstākļu dēļ vidusslānis Latvijā ir daudz plānāks nekā Ziemeļvalstīs, un tieši tāpēc par mūsu sabiedrības interesēm bīstamām ir uzskatāmas tādas nodokļu izmaiņu idejas, kas var traumēt šo jau tāpat trauslo vidusslāni. Spilgtākais šādas bīstamības piemērs ir no politiskā spēka Progresīvie nākusī ideja par mantojuma nodokļa ieviešanu.
Patlaban Latvijā tiešām nav mantojuma nodokļa, taču ir jāmaksā valsts nodeva, t. i., mantojuma nodeva. Ja tiktu īstenota Progresīvo ideja, parādītos riski, ka mantojuma nodokļa dēļ finansiālās grūtībās var nonākt lauksaimnieks, kurš no iepriekšējās paaudzes radiem manto dzimtas saimniecību, kurā pats saimnieko, vai arī atraitne, kura ar saviem nepilngadīgajiem bērniem dzīvo mājoklī, kas kļuvis par mantojumu, pēkšņi un pāragri mūžībā aizejot bērnu tēvam. Situācijas var būt ļoti dažādas.
Var jau būt, ka Progresīvie vienkārši nolēmuši piesaistīt tādus vēlētājus, kuriem piemīt skaudība pret katru, kas dzīvē kaut ko sasniedzis, un kuri domā – ieriebsim visiem, kas spējuši uzņemties hipotekārās saistības, lai saviem bērniem mantojumā atstātu īpašumu. (Turklāt arī KPV LV "Viss ir slikti! Vainīgi citi!" elektorāts šobrīd ir bez sava politiskā "laimes lāča".) Tomēr vidusslānim neizdevīgas idejas nodokļu jomā pavīdējušas arī no citiem politiskajiem spēkiem. Līdz ar 2018. gada nodokļu reformu ieviestās diferencētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes nesekmē vidusslāņa stabilitāti, kā arī šīs valdības un Saeimas virzītās pārmaiņas nodokļu jomā vidusslāni nestiprina.
Lai Latvija tuvotos Ziemeļvalstu labklājībai, vajadzīga uzņēmējdarbības veicināšana, racionāla mājokļu politika un mūsdienīga izglītības sistēma. Nevis dīvainas idejas nodokļu jomā.