"Pacientu tiesību likums nosaka, ka ārstam un pārējām ārstniecības personām ar pacientu ir jāsazinās valsts valodā. Ja pacients neprot valsts valodu un runā tādā valodā, ko ārstniecības persona nepārvalda, pacientam pašam ir pienākums nodrošināt un apmaksāt tulka pakalpojumus. Šis princips attiecināms arī uz gadījumiem, kad pacients ir bērns," skaidro tiesībsargs.
Jūlijā Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošām normas, saskaņā ar kurām valsts un pašvaldību izglītības iestādēs vispārējās izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē īstenojamas tikai valsts valodā.
Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) šovasar atzina, ka 2018. gada izglītības reformas posms pirmsskolas izglītības iestādēs nepārkāpj Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un nediskriminē krievus. Pie ECT vērsās Rīgas domes deputāte Inna Djeri (LKS) un vēl citas personas, prasot izvērtēt Latvijā veikto reformu, kura paredzēja daļēju pāreju uz izglītību latviešu valodā pirmsskolas izglītības iestādēs, atgādina LETA. Te minētie lēmumi liecina par to, ka latviešu valodas kā valsts valodas statusam ir juridiska aizsardzība un ka pastāv spēcīga virzība uz to, ka bērniem, kuri aug mūsu valstī, prasmei sazināties latviski jābūt pašsaprotamai. Turklāt ir labi zināms, ka tieši bērnībā daudziem cilvēkiem dažādu valodu apguve padodas viegli un vienkārši.
Koncentrēšanās uz to, lai valsts valodu apgūtu jaunā paaudze, ir it īpaši svarīga tādēļ, ka pretestība pret runāšanu latviski pieaugušo vidū joprojām ir spēcīga. To atklāj arī diskusiju raidījumi, kuros piedalās latvieši un krievi. Pat ja viņu uzskati ir centriski, pat ja viņi pārstāv inteliģenci un pat ja viņu viedokļi daudzos jautājumos saskan, tiklīdz diskusija nonāk līdz latviešu valodas vietai un lomai Latvijā, atklājas pretēji redzējumi.
Te gan ir svarīgi piebilst, ka daudziem Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem ir ļoti labas latviešu valodas zināšanas un viņi savu vidi jeb, kā mūsdienās populāri sacīt, burbuli neveido uz krievu valodas pamatiem.
Arī šovasar notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti parādīja, ka tiem politiķiem, kuri nokļūt Briselē centās vien ar klaigāšanu par krievu valodas un Krievijas pilsoņu aizstāvību, vai nu nav lielas popularitātes, vai arī trūkst tādas jaudas, kas pamudina atbilstošo elektorātu aiziet uz vēlēšanu iecirkņiem.