Labā ziņa šajā gadījumā ir, ka nākamais gads aizritēs vakcinēšanās pret koronavīrusa pandēmiju zīmē. Kā pēc burvju nūjiņas mājiena situācija gan nemainīsies, tiek lēsts, ka pandēmijas ierobežošanai būs nepieciešami vismaz 3–6 mēneši, un arī tad sākotnēji tas izdosies tikai valstīs, kuras ir vai nu izstrādājušas savas vakcīnas, vai ir pietiekami bagātas, lai varētu vakcīnas atļauties. Vai arī atrodas pareizajās politiskajās aliansēs.
Pasaules nabadzīgākajai daļai tikmēr acīm redzami nāksies pagaidīt, jo šis ir gadījums, kad savs krekls katram ir tuvāks.
Kas vienlaikus nozīmē daudzu ierobežojumu saglabāšanu, kā arī tā dēvēto Covid-19 pasu ieviešanu. Un tā kā nekas nemēdz būs ilglaicīgāks par sākotnēji īslaicīgiem pasākumiem, pastāv aizdomas, ka daļa ierobežojumu un noteikumu pastāvēs vēl ļoti ilgi vai pat ir ieviesti uz visiem laikiem.
Kam labā, bet kam sliktā ziņa tikmēr skan, ka pandēmijas aizsegā globālā mērogā ir notikušas iespaidīgas ģeopolitiskās, ekonomiskās un vēl cita veida pārmaiņas, kuru dēļ atgriešanās stāvoklī bizness un politika ''kā parasti'' ir kļuvusi neiespējama. Pats par sevi tas nav pārsteigums, jo pandēmija ir tikai daudzkārt paātrinājusi jau tāpat ritējušus globālos procesus, tomēr pārmaiņu mērogus vēl ir vajadzīgs apzināt un saprast.
Visa iepriekš minētā iznākums solās būt līdzšinējā parauga globalizācijas aizvien iespaidīgāka atkāpšanās un pasaules ģeopolitiskās kartes pārzīmēšana, kas gan ir nevis nākamā gada, bet nedaudz tālākas nākotnes jautājums, tostarp arī dēļ gaidāmās administrācijas maiņas ASV. Būtiski, ka ASV nākamā prezidenta Džo Baidena administrācija, de facto būdama Baraka Obamas administrācijas tieša mantiniece, necik būtiski nemainīs (un arī nespēj mainīt) ASV līdzšinējo starptautisko kursu, kam pamati tika ielikti vēl Obamas laikā. Atšķirīgs būs tikai stils, nevis galvenie starptautiskās politikas virzieni.
Papildus tam ASV turpinās tērēt iespaidīgus resursus iekšpolitiskajām cīņām, šajā ziņā ne tuvu nebūdamas unikālas.
Tieši iekšpolitiskie jautājumi, galvenokārt par valstu (vai apvienotās Eiropas gadījumā – valstu kopienas) turpmāko ceļu un attīstības modeļiem jeb mūžsenais sava krekla motīvs strauji kļūst par prioritāti visu līmeņu ģeopolitiskajiem spēlētājiem. Un 2021. gads acīm redzami iezīmēs pirmās skaidrās šo ceļu un modeļu aprises, lai kādas tās arī nebūtu.