Tas, ka šīs medicīnas jomas preces ir vitāli svarīgas, lai pasargātu medicīnas darbiniekus no iespējamas inficēšanās ar Covid-19, domājams, ir skaidrs ikvienam loģiski domājošam cilvēkam Latvijā. Taču šajā stāstā tomēr pārsteidz kas cits. Proti, vai tiešām divu mēnešu laikā, kopš kļuva diezgan skaidrs, ka agrāk vai vēlāk vīrusa pandēmija sasniegs arī Latviju, nevienam valdībā vai tās neskaitāmajiem padomniekiem un cita veida ekspertiem ministrijās pat ne uz mirkli neienāca prātā apsteidzoši sākt gatavoties ārkārtas situācijai un jau savlaicīgi pārskatīt noliktavu krājumus, lai saprastu, kas un kādā daudzumā mums šobrīd ir pieejams?
Un otra lieta: vai tiešām tikai Ķīnā ir pieejamas atbilstošas specifikācijas sejas maskas un respiratori? Vai tiešām Latvijā šobrīd nav neviena lielāka vai mazāka uzņēmuma (varbūt pat divu vai trīs), kurš varētu saņemt šādu ārkārtas valsts pasūtījumu un tepat uz vietas intensīvi ražot šīs nepieciešamās lietas?
Protams, ir standarti, sertifikācijas prasības un virkne citu normatīvu. Taču jau atkal – mums tomēr atšķirībā no Ķīnas bija divi mēneši laika sagatavoties.
Kā jau minēju – izrevidēt noliktavas, saprast sagaidāmās vajadzības, apzināt potenciālos (uzsveru – vietējos!) ražotājus, kuri būtu gatavi nokārtot standartu prasības un attiecīgi sākt ražot.
Bet ražošana, kā labi saprotam, nozīmē ienākumus uzņēmumiem, darbu un algas cilvēkiem, bet kopumā – vietējās ekonomikas sildīšanu. Taču tā vietā, kā izskatās, valdībai ir daudz vienkāršāk izdarīt pasūtījumu teju 5000 kilometru attālumā, samaksāt lielāku vai mazāku summu Ķīnas ekonomikai un vēl nodedzināt naudu lidmašīnas degvielā.
Starp citu – būtu interesanti uzzināt, cik Latvijas nodokļu maksātāju naudas šajā ''specoperācijā'' palika Ķīnā tā vietā, lai tā nonāktu mūsu līdzcilvēku ģimeņu budžetā, tādējādi uz ilgāku vai mazāku laika periodu mazinot vismaz dažu desmitu vai varbūt pat pāris simtu cilvēku stresu par to, par kādu naudu viņi pēc mēneša vai diviem varēs nopirkt pārtiku un vēl samaksāt visus rēķinus.
Iepriecina, ka konfiscēto spirtu neizlēja kanalizācijā, bet nodeva vietējiem uzņēmējiem dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.
Jācer, ka arī virkni citu šobrīd tik akūti vajadzīgo preču sāksim ražot tepat, tādējādi ar ilgtermiņā vērstiem instrumentiem glābjot pašu tautsaimniecību un cilvēkus, nevis sildot svešu valstu ekonomikas. Bet ir nianse – viss atkarīgs no valdības spējas domāt stratēģiski.
Krējums Saldais
ko nu
Pareizaisjautājums