Par šiem trim jautājumiem, pat sevi iepriekš kā ļoti informētus un racionāli domājošus pierādījuši, cilvēki sabūvēja sazvērestības teorijas, kurās figurēja gan "amerikāņi lika" un "Āboltiņa atriebjas", gan "menti karo savā starpā" un "politekonomiskie grupējumi pārdala ietekmi". Viss, tikai ne iespēja, ka Latvijas politekonomiskā dīķa sastāvējušos ūdeņus sakustinājušās Ekonomikas policija, Finanšu policija un Drošības policija varētu būt vienkārši veikušas izmeklēšanu, uz iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem reaģējot, kā to prasa likums.
Tātad atgādināšu – 7. jūnijā Finanšu policija Organizētās noziedzības prokuratūrai rosina sākt kriminālvajāšanu un izvirzīt apsūdzības politiķu draugam un sponsoram, būvniekam Mārim Martinsonam, 9. jūnijā tā pati Finanšu policija izkrata virkni citu politiķiem tuva biznesmeņa, maksātnespējas administratora Māra Sprūda objektu, 12. jūnijā Drošības policija izkrata tās pašas Finanšu policijas izlūkošanas daļas vadītāja Maksima Bogdanova un viņa sievas kabinetus aizdomās par operatīvās informācijas izpaušanu, un 14. jūnijā "karadarbībā" iesaistās Ekonomikas policija, vēlreiz veicot ar Sprūdu saistītas kratīšanas un visbeidzot panākot viņa un citu personu aizturēšanu. Sešas netipiski karstas dienas citādi netipiski vēsajā jūnijā. It kā nesaistītu pasākumu kopums, kuru nejaušai sakritībai grūti noticēt.
Nekādā gadījumā negribu smīkņāt par sazvērestības teoriju pinējiem, jo jāatzīst, ka šāda reakcija nav tukšā vietā radusies. Līdz šim tiesībsargi to vai citu politiķiem draudzīgu uzņēmēju ir atļāvušies kratīt un aizturēt tikai pēc "zvana no augšas", kas garantējis, ka par to nedraudēs ne amata zaudēšana, ne aizrotēšana, ne pēkšņa melnuma atrašana aiz naga, ar ko pamatot pielaides valsts noslēpumam atņemšanu, un citi viltīgi instrumenti, kā atriebties par pārlieku aktivitāti. Tā tas ir bijis, vai tas publiski ir uzpeldējis, vai ne.
Tādēļ ne mazāk svarīgi un interesanti ir gan inkriminētie noziegumi, gan to konteksts. Vai tiesībsargiem ļaus pabeigt iesākto, un vai amatpersonas būs tik kompetentas un drošas savos pierādījumos, lai aizpildītu informācijas vakuumu ar loģiskiem izklāstiem, kāda tad ir ietekmīgajām personām inkriminēto noziegumu fabula. Tas nozīmētu atbildības uzņemšanos par to, ka procesi turpināsies tiesiski, izslēdzot aizkulišu vienošanos iespējas vienā vai otrā virzienā.
Bet tikmēr par karstāko jautājumu, kas liek svīst politiķiem un amatpersonām, jau paguvis kļūt tas, vai ilgstoši notikušās izmeklēšanas, kas nozīmēja arī noklausīšanos un izsekošanu, rezultēsies vēl kādos kriminālprocesos, kas karadarbībā pret finanšu noziegumiem iesaistīs nu jau Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
Nu nu