Tā vietā, lai savlaicīgi pateiktu stingru "nē", tika ieturēta pauze lēmuma pieņemšanā, prasot mediju atklātos reputācijas traipus vērtēt valsts drošības un korupcijas novēršanas dienestiem. Skujiņš pats laikus pratās un savu kandidatūru atsauca. Politiķi, kā parasti, sevi apliecināja nevis kā proaktīvi procesa virzītāji, kā vajadzētu būt, bet vien kā pasīvi skatītāji, faktu komentētāji.
Pats Skujiņš nu atļaujas vainot medijus nez kādās sazvērestībās, tajā pašā laikā itin nemaz necenšoties pierādīt, ka tas, ko par viņu rakstīja mediji un ko viņš nodēvējis par "melu kampaņu", kaut daļēji būtu nepatiess. Mūsu kolēģi bija atklājuši joprojām neapšaubītus faktus par pretendentu uz augsto amatu – vai tie bija jānoklusē, baidoties, ka to publiskošanu kāds var iedomāties nosaukt par kampaņu? Manuprāt, nē. Un, pat ja kāds paliek ar pārliecību, ka pret viņu bijusi vērsta sazvērestība, no tā ir mazāks kaitējums valstij nekā tad, ja pie VID stūres būtu nonācis cilvēks, kurš visdrīzāk ir darbojies uz vienu roku ar aizdomās par likumu pārkāpumiem turētām personām, slēpis no konkursa komisijas un plašākas sabiedrības būtiskus savas biogrāfijas faktus, darbojies tādā kā "zicpriekšsēdētāja" lomā, kā pats atzina: "Es nezināju to, kas man nebija jāzina, es nepārvaldīju finanšu plūsmas, ar to nodarbojās citi cilvēki. Finanšu direktora amats bija amata nosaukums, par kuru vienojāmies, ka tas "smuki skan"."...
Mums taču nevienam negribētos, ka šajā augstajā amatā tiktu izvēlēts sīkmanīgs melis bez reālas vadītāja darba un uzņēmējdarbības pieredzes, vai ne? Persona, par kuru nevaram būt droši, ka, apstiprināta amatā, tā turpinās priekšteces iesāktās reformas, nevis atsēdēs atvēlēto termiņu vai laiku līdz nākamā amata piedāvājumam. Vai varbūt būs aģents kādu pret valsti ne visai godīgu interešu lobēšanai. Un galu galā – vai kādam ir ilūzijas, ka tādu vadītāju augstu vērtētu padotie?
Situācija nu kardināli mainījusies. Varam pavilkt svītru šonedēļ notikušajam, sākt VID vadītāja meklēšanu, jau ņemot vērā pašreizējo pieredzi. Ar jaunu apņemšanos atrast tādu pretendentu, kura biogrāfijā nav nekā slēpjama un kurš var iziet ne tikai konkursa komisijas, bet arī mediju kontroles filtru. Kā diemžēl pāragri no mums aizgājusī iepriekšējā šī dienesta vadītāja. Jācer, ka nelielais skandāls, kas nupat raisījās, būs aizbiedējis tikai tādus kandidātus, ko kāds gribētu bīdīt kā noderīgus savējos, savukārt godprātīgie, tie, kuri noticējuši šīs valdības deklarētajām reformām, vēl gatavi arī paši iesaistīties to īstenošanā.
Angļu paruna
aizsajūsmasaizrāvāselpa
Aleksandrs Fēgezahs