Jēdzienu "dati" sabiedrībā mēdz saprast dažādi, un arī Fizisko personu datu aizsardzības likums piedāvā visai plašu formulējumu: "Personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu."
Gaidāms, ka saistībā ar Datu regulas piemērošanu tieši par to, kas īsti ir dati, vēl tiks lauzts ne mazums šķēpu, it īpaši par jēdziena "dati" saistību ar personu fotogrāfijām.
Mēs dzīvojam sociālo tīklu un moderno tehnoloģiju laikmetā, kad lietot viedtālruni, kas aprīkots ar fotografēšanas funkciju un ar interneta pieslēgumu, ir visai ierasti. Daudziem par ieradumu kļuvis fotografēt pat ēdienu pusdienu šķīvī un kompāniju, kas sapulcējusies pie galda, un ievietot fotoattēlus sociālajos tīklos ar norādi par atrašanās vietu, ēdienu kvalitāti, sarunu tematiem un konkrētā brīža emocijām. Turklāt, pavērojot fotoattēlus sociālajos tīklos, redzams, ka šāda rakstura ieradumi piemīt visu paaudžu un visdažādāko jomu cilvēkiem.
No vienas puses, tādas nu tās interneta laikmeta izklaides ir, un kāpēc gan palikt malā un nevēstīt sociālajos tīklos par savu dzīvi? No otras puses, starptautiskā mērogā apspriestais gadījums ar aģentūras AP publicēto fotogrāfiju, kurā it kā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs redzams pie viena galda ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam līdzīgu cilvēku, kārtējo reizi pierāda, ka arī viena fotogrāfija var radīt ļoti plašu rezonansi.
Ņemot vērā trillera cienīgos notikumus, kas savērpušies ap Rimšēviču, konkrētā fotogrāfija, protams, izskatās pēc puzles gabaliņa daudz lielākā "bildē". Taču gadījums ir uzmanības vērts, lai ikviens apzinātos to, ka
vienai fotogrāfijai var būt ļoti spēcīgas sekas pat globālā mērogā.
Turklāt ceļojums, ko fotoattēli un jebkādi citi dati sāk pēc tam, kad nereti cilvēki paši tos ievietojuši internetā, var izrādīties ilgs, nekontrolējams un neapturams.
Zane
Logičeskijs
Trollis JT