No statistikas un ekspertu secinājumiem izriet, ka galvenais iemesls tam, kāpēc ārvalstu tūristu skaits nav tik liels kā pirms pandēmijas, ir Krievijas iebrukums Ukrainā. Kremļa īstenotā agresija ir iemesls tam, kāpēc Krievijas tūristi visā Eiropas Savienībā vairs netiek gaidīti, un ir skaidrs, ka tikmēr, kamēr karš turpināsies, situācija nemainīsies. Turklāt neformālās sarunās nevēlēšanos patlaban strādāt ar tūristiem no Krievijas ir pauduši viesmīlības industrijas pārstāvji pat tik atšķirīgās valstīs kā Somija un Spānija.
Krievijas izraisītais karš Ukrainā gan Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas tūrisma atdzimšanai traucē arī tā, ka Baltiju vairs neuzskata par absolūti drošu reģionu. Protams, mēs varam teikt, ka pie mums viss ir mierīgi, bet, ņemot vērā to, cik miglainu priekšstatu, piemēram, par Tuvajiem Austrumiem mēdz demonstrēt Latvijas iedzīvotāji, nav ko brīnīties, ka citur pasaulē izpratne par to, cik tālu Ukrainā notiekošās kaujas ir no Baltijas valstīm, arī ir visai neprecīza.
Saprotams, ka ģeopolitisko situāciju mūsu valsts politiķi un tūrisma biznesa pārstāvji izmainīt nevar, tāpēc jākoncentrējas uz to, ko var paveikt pašu spēkiem.
Ja raugās uz politiķu – gan valdības, gan pašvaldību – atbildību, tad svarīga ir autoceļu un transporta infrastruktūras kvalitāte. Sniegotā laikā nokļūt līdz apskates objektiem, kas atrodas ārpus pilsētām, reizēm ir visai izaicinoši, un ir arī vēl dažādas citas nepilnības, kuru dēļ nereti ārvalstu viesi neaizbrauc tālāk par Rīgu, it īpaši ziemā.
Viesmīlības nozares pārstāvji ir daudz kritizējuši Latvijas nodokļu politiku, tomēr, pat ja ar zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi tiktu panākts cenu kritums restorānos, tas vien tūristus mūsu valstij nepiesaistītu. Jāatgādina, ka Latvijas iedzīvotāji no Baltijas kaimiņvalstīm vairāk ir iecienījuši Igauniju nekā Lietuvu, lai gan cenu līmenis mūsu ziemeļu kaimiņzemē ir augstāks.
Raugoties uz pozitīvo, ir jāuzsver, ka Starptautiskajā lidostā Rīga apkalpoto tiešo pasažieru skaits šā gada oktobrī sasniedza pirmspandēmijas līmeni. Tas liecina, ka pēdējos gados smagi cietušajai ceļojumu industrijai ir labas iespējas atgūties un nostiprināt savu nišu valsts ekonomikā.