Ja paraugās uz tādu ekonomistu iecienītu kritēriju kā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, tad situācija tiešām ir iepriecinoša. Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni pērn, Latvijas IKP apjoms ir palielinājies par 4,8%, vēsta Centrālās statistikas pārvalde (CSP). Arī bezdarbs mazinās – šā gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7%, un gada laikā tas ir samazinājies par 1,5%, norāda CSP. Statistikas dati liecina arī par algu kāpumu, un tiek uzsvērts, ka šā gada otrajā ceturksnī vidējā bruto alga pārsniedza 1000 eiro. Ir arī vēl virkne citu datu, kas rāda, ka līknes iet uz augšu, apliecinot ekonomikas attīstību. Un te rodas likumsakarīgais jautājums – ja reiz tā, tad kāpēc ekonomista apgalvojums par Latvijas pārticību raisījis skepsi?
Protams, nevar ignorēt psiholoģiskos faktorus. Ironija par to, ka vaimanāšana "Viss ir slikti, un būs tikai sliktāk!" ir mūsu sabiedrībai raksturīga iezīme, gluži bez pamata nav. Vēl viens psiholoģiskais faktors ir saistīts ar to, ka gandrīz visiem cilvēkiem šķiet, ka vislabākā dzīve bijusi viņu agrās jaunības laikā – tajā desmitgadē, kad nu kuram jaunība gadījusies. Un te jebkādas diskusijas ir bezjēdzīga laika tērēšana, jo pieredze katrai paaudzei ir sava.
Taču kritika, kas vērsta pret optimistisko izteikumu par Latvijas pārticību, atklāj arī tiešām nopietnu problēmu, kas bieži tiek uzsvērta dažādu politisko spēku priekšvēlēšanu retorikā, bet pagaist no politiķu uzmanības pēc vēlēšanām, un šī problēma ir daudzu iedzīvotāju dzīve uz nabadzības sliekšņa vai pat trūkumā.
Protams, būtu nepamatoti apgalvot, ka labklājībā dzīvo tikai daži cilvēki, bet visa pārējā nācija grimst dziļā nabadzībā, taču tas, ka M. Kazāka minēto pārticību daudzi iedzīvotāji savā ikdienā neizjūt, gan nav noliedzams. Protams, nabadzības draudu mazināšana nav tikai politiķu misija, taču Saeima un valdība šo misiju nedrīkstētu ignorēt. Un te būtiski ir daudzi aspekti – sākot no darba tirgus un izglītības sasaistes līdz teritoriālajai reformai.
Un svarīgi ir ne jau cipari excel tabulās, bet gan domāšanas maiņa. To nesen akcentēja arī SEB bankas ekonomisti Niklāvs Ševels un Dainis Gašpuitis, kuri rakstīja: "Tas, cik ātri mainīsies domāšana un sekos rīcība, noteiks, vai un kad mēs [t. i. Latvija] atgriezīsimies Eiropas līderu vidū. Pārmaiņas, kas rietumvalstīs ritējušas dabiski, mums jāpaveic ar pastiprinātu enerģiju."
pastulbs, psderidokreiss populisms
rekur
Edge