Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis (ap 8%) it kā neizskatās traģiski. Tomēr Centrālās statistikas pārvaldes dati atklāj, ka pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, bezdarbnieku skaits audzis par 28,4% jeb 17,4 tūkstošiem. Salīdzinājumam – aptuveni tik daudz iedzīvotāju 2019. gadā fiksēts Tukumā vai Siguldas novadā, turklāt valstij, kurā ir vien ap 1,9 miljoniem iedzīvotāju, tas ir liels skaits.
Jau pērn pavasarī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka daudziem cilvēkiem, kuri strādā pandēmijas traumētajās jomās, piemēram, gaisa satiksmē, tūrismā un ēdināšanā, nāksies pārkvalificēties. 2020. gada 13. maijā LETA vēstīja, ka premjerministrs sola: ''Valsts palīdzēs šiem cilvēkiem pārkvalificēties.''
Tagad, pēc daudziem mēnešiem, redzams, ka solītā palīdzība ir mūsu valdībai raksturīgajā stilā – nevar teikt, ka vispār nekā nav, bet nevar arī pamanīt, ka būtu vērienīgs, viegli pieejams un sistemātisks risinājums.
Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā dažādi piedāvājumi, kas ir vērsti uz profesionālās konkurētspējas paaugstināšanu, tiešām ir atrodami. Nav arī šaubu, ka tādi darba meklētāji, kuri mērķtiecīgi koncentrējas uz jaunu profesionālo iemaņu apguvi un veiksmīgi izmanto pieejamās iespējas, tiešām ir. Tāpat arī ir cilvēki, kuri Covid-19 krīzē zaudējuši ierasto darbu, bet paši atraduši citu darbu bez valsts nodrošinātās pārkvalificēšanās, vien izmantojot savus senākos sasniegumus kādā pandēmijas netraumētā jomā. Tāpat arī ir nozares, kuras ierobežojumi uz laiku ''iesaldējuši'', taču, tiklīdz ierobežojumi mazinās, pēc šo nozaru pakalpojumiem pieprasījums ir ļoti liels. (Spilgts piemērs tam ir frizētavas.)
Savukārt sabiedrībā jūtamā nostalģija pēc teātru un koncertu apmeklēšanas, kā arī pēc ceļojumiem liecina, ka gan kultūra, gan tūrisms, Covid-19 riskiem mazinoties, piedzīvos uzplaukumu, kam būs nepieciešami profesionāli darbinieki.
Kopumā XX gadsimta 90. gados un 2008.–2009. gada krīzē rūdītā Latvijas sabiedrība ir tikusi galā pati saviem spēkiem, bez valstiskas pārkvalificēšanās kampaņas. Iespējams, šādas kampaņas nav arī tāpēc, ka valdībai trūkst ilgtermiņa redzējuma, kādai jābūt Latvijas ekonomikas attīstībai pēc pandēmijas un pēc 2022. gada Saeimas vēlēšanām un kādu nozaru speciālisti tad būs vajadzīgi.