Tajā pašā laikā skaidri definēti joprojām ir tikai divi no šādiem mērķiem – abu separātisko Donbasa "republiku" teritoriju "atbrīvošana", kā arī Ukrainas piekrišana militāri neitrālas valsts statusam (atteikšanās no dalības NATO nākotnē). Pārējie mērķi ir vai nu neskaidri ("denacifikācija" un "demilitarizācija"), vai arī par tiem tiek klusēts. Tostarp nav skaidrs, līdz kādām robežām sniedzas Krievijas agresijas plāni un ko Maskava gatavojas darīt ar okupētajām teritorijām. Arī šajā ziņā nekas konkrēts pateikts netika, vienīgi tika pieminēta kāda "mūsu zeme", kuru Maskava atdot nevienam negrasās.
Ja atmet emocionālos aspektus, var secināt, ka šī uzruna nozīmē – vismaz pagaidām Krievija uzskata, ka tai pietiek iespēju abu separātisko "republiku" pakāpeniskai "atbrīvošanai", savukārt citas okupētās teritorijas ir paredzēts integrēt Krievijas sastāvā vai arī tiešas ietekmes un pārvaldības zonā. Ļoti ticams, ka pastāv arī vēl citu teritoriju okupēšanas plāni Ukrainas austrumos un dienvidos, iespējams, Ukrainai pilnībā atņemot piekļuvi Melnajai jūrai. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka karadarbība apturēta netiks un ka Maskava šādā veidā to var turpināt vēl ilgi, it īpaši, ņemot vērā Krievijas sabiedrībā valdošos noskaņojumus. Ukrainas atbilde uz šiem plāniem (kuru īstenošana ļautu Krievijai sevi uzskatīt par uzvarētāju) tikmēr ir iespaidīgi aizsardzības bastioni tā sauktajā Donbasā, kā arī vērienīga rietumu militārā palīdzība, kas ļauj gan nostiprināt esošo aizsardzību, gan paver labas cerības pēc piegāžu saņemšanas un apgūšanas pāriet pretuzbrukumā. Un, ja sākotnēji Kijiva runāja par Krievijas spēku atspiešanu līdz 24. februāra (dienas, kad sākās iebrukums) robežām, tad šobrīd jau tiek runāts par visu okupēto teritoriju atgūšanu. Viss iepriekš minētais savukārt nozīmē, ka karadarbības Ukrainā noslēgums vēl ir ļoti tāls, jo abas puses uzskata, ka tām ir iespējas gūt uzvaru vai vismaz – sākt sarunas par kara pārtraukšanu ar stiprākām kārtīm rokās nekā pašlaik. Savukārt tas, kuras kārtis būs stiprākas, tiks noskaidrots kaujas laukā.
Uzruna atbildes nesniedz
Krievijas diktators Vladimirs Putins savās
uzrunas pasākumu laikā, veltītu 77. gadadienai kopš uzvaras pār nacistisko Vāciju,
pretēji Rietumvalstīs un Ukrainā izskanējušajām bažām, nepaziņoja nedz par oficiāla
kara pietiekšanu Ukrainai, nedz izsludināja
vispārēju mobilizāciju. Tā vietā viņš aprobežojās ar jau iepriekš izskanējušu tēžu, tajā
skaitā par Rietumu agresijas pret Krieviju
apsteigšanu, atkārtošanu, kā arī sasaistīja
PSRS uzvaru II Pasaules karā ar nepieciešamību īstenot "speciālās militārās operācijas", kā tiek dēvēts iebrukums Ukrainā,
mērķus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.