Vērtējot pandēmijas ietekmi uz Baltijas tautsaimniecību, rodas iespaids – ja vien straujš Covid-19 uzliesmojums kādu no trim valstīm nepiespiedīs ieviest "Slēdzam visu!" stratēģiju, tuvākajos mēnešos būtiskas atšķirības ekonomiskajā situācijā neredzēsim. IKP kritums Baltijas valstīs pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas – 2019. gada ceturto ceturksni –, ievērojami neatšķiras. (Latvijā kritums bijis 1,8%, Lietuvā – 1%, Igaunijā – 1,9%, vēsta LETA, atsaucoties uz Eurostat.)
Taču ir risks, ka mūsu kaimiņvalstis tajā brīdī, kad Covid-19 riski mazināsies, veiksmīgāk pratīs atjaunot gan tās nozares, kas ir saistītas ar cilvēku pulcēšanos, gan transporta un loģistikas jomu.
Tūrisma un avionozares pārstāvji jau pauduši bažas, ka Tallinas lidosta Rīgas lidostai var atņemt Baltijas gaisa satiksmes centra statusu. Jūras pasažieru pārvadājumos Tallinas osta dominē jau sen gan ģeogrāfisko faktoru, gan attīstības tempu dēļ. Savukārt kravu pārvadājumu jomā Latvijai spēcīga konkurente ir Lietuva un tās osta Klaipēdā.
Turklāt mūsu premjerministrs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) nesen paziņojis, ka "Latvijas ceļš uz lielāku labklājību ir viedā reindustrializācija".
No vienas puses, to var uzskatīt par pandēmijas apstākļiem atbilstošu vēstījumu, jo Dienvideiropa, kuras ekonomikā būtisku lomu spēlē pakalpojumi, it īpaši tūrisms, Covid-19 krīzē ir cietusi smagāk nekā Latvija, bet, no otras puses, ja mūsu valsts koncentrēsies vien uz ražošanu, arī pakalpojumu jomā Latviju ātri izkonkurēs Baltijas kaimiņvalstis.
Jāņem vērā, ka Lietuvas uzņēmējiem ir respektējamas iemaņas darboties ne tikai tirdzniecībā, bet arī tūrisma un viesmīlības biznesā, savukārt Igaunijas uzņēmējiem piemīt talants izprast, kas tieši interesē cilvēkus XXI gadsimtā un kā savu piedāvājumu mūsdienīgi pārdot.