Jāatceras, ka pērn pavasarī mūsu sabiedrība kopumā ļoti mierīgi uztvēra visai netaisnīgo dīkstāves pabalstu aprēķināšanas kārtību. Netaisnīgo tādā aspektā, ka dīkstāves pabalsta lielums tika saistīts ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), bet pabalstam tika noteikti griesti – 700 eiro –, savukārt zemākais slieksnis noteikts netika. Līdz ar to izveidojās situācija, ka cilvēki, kuri VSAOI gadiem bija veikuši no daudz lielākas ikmēneša algas, varēja saņemt vien 700 eiro lielu pabalstu, bet citiem bija šokējoši niecīgs pabalsts. (Vēlāk gan nosacījumi tika mainīti, nosakot 1000 eiro griestus un arī zemāko slieksni – 330 eiro.)
Toties šogad finanšu ministra viedoklis, ka "ikmēneša atbalsts mērķētām iedzīvotāju grupām ir daudz godīgāks un efektīvāks nekā vienreizējais pabalsts visām ģimenēm ar bērniem", sabiedrībā izpelnījās kritikas lavīnu, un rezultātā valdības koalīcija vienojās un valdība lēma par pabalstu visām ģimenēm 500 eiro par katru bērnu.
Milzīgais emociju virpulis, kas savērpās ap šo ideju, apliecina, ka politiskā elite reizēm pati sev grauj reitingus tādēļ, ka neizprot sabiedrības noskaņojumu. Šķirot bērnus, kuram dot, kuram nedot pabalstu, tas šķiet netaisnīgi pat tiem cilvēkiem, kuriem nav bērnu pabalstam atbilstošā vecumā, jo vairumam pieaugušo piemīt gluži instinktīva vēlme aizstāvēt pašu jaunāko paaudzi.
Ja FM labāk izjustu sabiedrības noskaņojumu, tad, izmantojot ārvalstu pieredzi, būtu rosinājusi "vienreizēju pabalstu visām ģimenēm ar bērniem" piešķirt vaučeru veidā, ierobežojot tērēšanas mērķus (teiksim, izslēdzot alkoholu), nevis spriestu, kuram bērnam pabalstu dot, kuram ne. (Piemēram, Eiropas Savienības dienvidu dalībvalstī Maltā pērn visiem iedzīvotājiem bija piešķirti 100 eiro vērti vaučeri ar mērķi sniegt atbalstu gan privātpersonām, gan vietējiem uzņēmumiem.)
Patlaban mūsu valstī rodas iespaids, ka finanšu ministra iebildumi pret pabalstu visām ģimenēm ar bērniem būs panākuši pretēju efektu un iezvanīs paša Reira iedibinātās taupības ēras galu.