Pēdējā laikā Latvijas un ārvalstu medijos ir parādījušies raksti un sižeti, kuros tiek izvērtēti pandēmijas laika lēmumi un analizētas tās pārmaiņas, kas iesakņojušās uz palikšanu. Savu artavu atskatā uz notikušo iegulda arī sociālie tīkli.
Iepriecinošu iespaidu atstāj daudzie loģiskie secinājumi. Tie apliecina, ka netrūkst cilvēku, kuri spēj racionāli raudzīties uz notikušo un atzīt gan pareizos, gan kļūdainos lēmumus.
Tomēr vienlaikus pārsteidz naidīgums, kas joprojām parādās, it īpaši sociālajos tīklos. Protams, ne jau aiz katras frāzes ir reāla persona, tur var slēpties arī tā dēvētie troļļi, tomēr ir arī tādi gadījumi, kad skaidrs, ka naidīguma paudēji ir reāli cilvēki. Tātad aktuāls ir jautājums, kādēļ pandēmija mūsu sabiedrību tik ļoti sašķēla, un kādēļ vēl aizvien pastāv tik spēcīgs naidīgums? Var saprast, ka pirms pieciem gadiem, kad ierastā dzīve mainījās ļoti strauji – auga saslimstība ar kovidu un tika ieviesti epidemioloģiskie ierobežojumi –, daudzi patiešām bija šokā un reaģēja ļoti emocionāli gan sarunās, gan sociālajos tīklos.
Nav noliedzams arī tas, ka pandēmijas atstātais mantojums ir smags – saslimšana ar kovidu ir izdzēsusi daudzas dzīvības, bet slimību pārcietušie joprojām sūdzas par veselības problēmām. Ar cilvēku pārvietošanos un pulcēšanos saistīto nozaru "iesaldēšana" ir sagrāvusi rūpīgi veidotas karjeras un traumējusi uzņēmumus, liekot cilvēkiem sāk visu no jauna citā jomā.
Tiem, kuriem paveicās nezaudēt tuviniekus, smagi nesaslimt un nepalikt bez darba, protams, vajadzētu izrādīt empātiju pret tiem līdzcilvēkiem, kuriem pandēmija kļuva par varbūt traģiskāko periodu dzīvē.
Taču vienlaikus ir visai savdabīgi uzskatīt pandēmiju par sazvērestību, ko izlolojis kāds Latvijā, lai vērstu tieši pret mūsu sabiedrību. Ikvienam cilvēkam taču vajadzētu saprast, ka 2020. gada pavasarī un arī vēlāk epidemioloģisko ierobežojumu ieviešana notika gandrīz visā pasaulē, ne tikai pie mums.
Par kovida milzīgi straujās un plašās izplatības cēloņiem joprojām pastāv dažādas versijas, piemēram, 12. martā LETA, atsaucoties uz ārvalstu medijiem, vēstīja: Vācijas Federālais izlūkošanas dienests pieļauj, ka pandēmiju varētu būt izraisījis negadījums laboratorijā Ķīnā.
Taču nav šaubu par to, ka mēs visi te, Latvijā, vienkārši bijām spiesti pielāgoties apstākļiem. Arī tālaika politiķi un epidemiologi.