Viendienīšu politika?

Taču ir būtiska nianse, ko atzīst arī pati ministre, – šiem projektiem piešķirts tā dēvētais vienreizējais finansējums, kas paredzētas konkrētai būvei. Lai šo summu novirzītu tieši pedagogu darba samaksai, tas būtu jāparedz pamatbudžetā. Turklāt patlaban nav nekādu garantiju, ka nākamā gada budžetā būs iespēja pedagogu algām nodrošināt tādu pašu finansējumu. Tādēļ visai iespējams, ka sliktākajā gadījumā arī nākamgad skolotāju algu nodrošināšanai pēc šādas loģikas nāksies atkal atņemt naudu kādiem konkrēti iezīmētiem projektiem.

Multifunkcionālās zāles būvniecība Jēkabpilī pērn gada beigās jau ir reāli uzsākta, kas nozīmē – projekts bez finansiāliem zaudējumiem vairs nav apturams. Šķiet, ministre par to nebija padomājusi. To apliecina arī Jēkabpils domes priekšsēdētāja Raivja Ragaiņa paustais aģentūrai LETA, ka Šuplinska šo ideju paudusi, neiepazīstoties ar situāciju uz vietas.

"Mēs ceram uz ministrijas veselo saprātu. Mēs būvējam halli, tā pašlaik ir tapšanas stadijā, un noteikti to pabeigsim," paudis Ragainis, piebilstot, ka kopējās būves izmaksas pārsniedz 13 miljonus eiro, bet valsts projektam piešķīrusi 1,6 miljonus eiro, no kuriem nav apgūti vēl 500 tūkstoši eiro. Ragainis arī sacījis, ka gadījumā, ja finansējumu valsts tomēr liegtu, pašvaldība gatava apmaksāt trūkstošo summu no saviem līdzekļiem, kas radīs robu budžetā.

Nav būtiski, kurās pašvaldībās iecerētas šīs abas ministres «nežēlastību» izpelnījušās būves. Tikpat labi nākamajos gados tādu situāciju var piedzīvot jebkura pašvaldība. Šāda viendienīšu politika ir bīstama no kopējās valsts sistēmas ilgtspējības viedokļa. Šāda pieeja skolotāju algu problēmas risināšanai radīs tieši tādas pašas sekas kā nemitīga ielāpu likšana uz brūkoša autoceļa tā vietā, lai veltītu nedaudz ilgāk laika rūpīgai analīzei un atrastu finansējumu autoceļa kapitālajam remontam, tādējādi gan nodrošinot augstāku kvalitāti un drošību, gan izslēdzot "avārijas režīma" situācijas nākotnē.