Saprotams, ka zinātnei un līdz ar to arī LZA pieejamais valsts budžeta finansējums ir nepietiekams, šai organizācijai jāizmanto citas pieejamās iespējas papildu ienākumu gūšanai. Kā lasāms LZA Uzraudzības padomes ziņojumā, 2016. gadā LZA augstceltnes telpas 4,5 tūkstošu kvadrātmetru platībā tika izīrētas 79 organizācijām (t. sk. 24% telpu – zinātniskiem institūtiem un tiem pielīdzinātām organizācijām, 48% komercstruktūrām, 28% – kā auditorijas un konferenču zāles). Pērnā gada beigās iznomāšanai vēl bija pieejamas telpas 210 kvadrātmetru platībā, kas zināmā mērā izskaidro to, ka izīrētāji priecīgi par ikvienu īrnieku, lai arī cik tālu no zinātnes būtu tā joma, kuru tas pārstāv.
Kāpēc šie saimnieciskie jautājumi tik būtiski, ka tiem pievēršama tik liela uzmanība? Jo šis ir tas gadījums, kad valstiski nozīmīgas organizācijas reputācija tiek, kā saka, izmainīta sīknaudā.
Ja būtu juridiski nodalītas kompetences un saimnieciskie jautājumi būtu atbilstošas struktūrvienības (ar nosaukumu, kas neasociējas ar LZA) vadītāja, nevis akadēmijas prezidenta kompetencē, viss būtu kārtībā. Bet nu redzam, ka ik pa laikam par šiem saimnieciskas dabas jautājumiem LZA prezidents taisnojas kā tāds... namu pārvaldnieks. Protams, visas profesijas cienījamas, arī namu pārvaldnieka, taču – vai tā darbs būtu jādara akadēmiķim? Manā skatījumā zinātņu akadēmija ir tāda kā valsts dižāko prātu izlase, kas virza, reprezentē un arī lobē zinātnes attīstību kopumā. Akadēmiķi ir augstāka līmeņa profesionāļi, taču citās jomās. Ja viņi paši uzņemas atbildību par nebūšanām tādā samērā mazā saimniecībā kā ēka, loģiski, ka ir pamats apšaubīt viņu saimnieciskās kompetences brīdī, kad no valsts budžeta tiek prasīti miljoni zinātnei kopumā. Un arī pēc tā, kādā stāvoklī tiek uzturēta ēka, varam vērtēt, kā vadīta tiek zinātnes joma kopumā. Teikto apliecina arī ilgstošās domstarpības ar koncertzāles ierīkotājiem, kur, kā izskatās, problēmu pamatā bijusi abu pušu neprasme līgumos precīzi atrunāt visas saistības, kā arī fiksēt ieguldījumus.
Protams, LZA pārraudzībā vai pakļautībā nav visa Latvijas zinātne, tā ir vien zinātni publiski reprezentējoša organizācija. Bet tieši par to jau arī šoreiz ir stāsts.
Zinātne kā ēka
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vārds ik pa laikam publisku uzmanību izpelnās nevis saistībā ar kādiem sasniegumiem zinātnē, kā tam loģiski vajadzētu būt, bet gan ar tās ēkas apsaimniekošanu. Jau ilgstoši norisinās tiesu darbi par telpu iznomāšanu koncertzāles Rīga vajadzībām, tāpat interneta saziņas vietnēs ironizēts par to, ka LZA ēkā darbojas ne tikai zinātnieki, bet arī tādas personas, kas sevi reklamē kā gaišreģi un dziednieki.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.