Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Zviedru bankas paņem "eža cimdiņos"

Tradicionāli par labajām dēvētajām skandināvu kapitāla bankām, kuras galvenokārt orientējas uz Latvijas rezidentu apkalpošanu, ilgstoši ticis ļauts pievērt acis uz aizdomīgiem savu klientu darījumiem. Tas valsts budžetam ik gadu izmaksā vismaz daļu no 700 miljoniem eiro neiekasēto nodokļu. Atvērušās ir arī banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) acis, liek cerēt pirms nedēļas Swedbank uzliktais 1,3 miljonu eiro sods.


Diplomātiski lietotais FKTK formulējums, ka Swedbank nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību savstarpēji saistītiem klientu darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska mērķa, saprotamā valodā nozīmē, ka caur banku varētu būt gājuši pārskaitījumi par fiktīviem darījumiem un slēpta noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsme jeb, vēl skaidrāk sakot, – mazgāta nauda. Nav atklāts, kurus klientus Swedbank nav pietiekami pieskatījusi – nerezidentus vai tomēr rezidentus, uz kuru apkalpošanu banka tradicionāli orientēta.

Līdzšinējā balto cimdu politika pret skandināvu kapitālam piederošajām bankām ir izskaidrojama galvenokārt ar diviem faktoriem. Pirmkārt, atšķirībā, piemēram, no tā dēvētās Moldovas lietas nav starptautiska spiediena šādas naudas atmazgāšanas lietas izmeklēt, kas Latvijas banku uzraugiem un politiķiem diemžēl būtu motivējošāk nekā rūpes par caurumu valsts budžetā. Otrkārt, trūkst politiskās gribas sistemātiski apkarot nodokļu izkrāpšanas un pašmāju naudas atmazgāšanas shēmas, kurās nereti iesaistīti partijām pietuvināti uzņēmēji. Kas valdības figūrām, starp citu, netraucē slēpties aiz vispārīgām frāzēm par ēnu ekonomikas apkarošanu.

Skandināvu kapitālam piederošās Swedbank, DNB, SEB, Nordea nav orientētas uz Krievijas un citu bijušās PSRS valstu nerezidentu kapitāla apkalpošanu, tāpēc automātiski nenokļūst zem starptautisko izmeklēšanu lupas. Latviešu bāleliņu nodokļu izkrāpšanas un nelegāli iegūto līdzekļu tālākas atmazgāšanas shēmas paliek mūsu valsts iekšējā lieta, un neviena nevalstiskā organizācija nenopublicēs pierādījumus naudas karuselim caur Latvijas banku kontiem. Tomēr dažu šo banku nosaukumi jau labu laiku garāmejot pavīdējuši administratīvajās tiesvedībās, kurās Valsts ieņēmumu dienests tiesājās ar uzņēmumiem, kam piemēroti nodokļu uzrēķini par fiktīviem darījumiem, valstij izkrāpjot nodokļus. Neskaitāmas reizes mazāk ir spriedumu lietās, kurās celtas kriminālapsūdzības naudas atmazgāšanā, bet retajos atrodamajos melns uz balta aprakstīts nodokļos izkrāpto tūkstošu ceļš no zviedru banku Latvijas meitām uz banku kontiem Kirgizstānā, Čehijā un citviet. Virkni lielo nodokļu parādnieku, kas valstij nav nomaksājuši desmitiem miljonu eiro, pirms galu paslēpšanas ūdenī iztukšojot kontus un valdēs ieceļot eksotisku valstu pilsoņus, apkalpojušas tieši par labajām dēvētās bankas.

Pagaidām "labās" bankas spējušas izvairīties no stigmatizācijas jeb publiskas kaunināšanas, vienlaikus gūstot peļņu no klientu apkalpošanas, kuru shēmas Latvijai nodara acumirklī jūtamāku kaitējumu nekā starptautiski skaļās lietas. Vai šī balto cimdu politika turpināsies, atkarīgs no FKTK objektivitātes.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē