Pēc viņas teiktā, pārsteigums gan nav Lielbritānijas parlamenta balsojums, noraidot premjerministres Terēzas Mejas divus gadus gatavoto Brexit vienošanos, bet gan tas, ka to noraidījuši negaidīti daudz deputātu.
Pašlaik pašiem britiem jātiek skaidrībā, vai viņi virzās uz "cieto Brexit" bez jebkādas vienošanās, izmaiņām līgumā ar ES vai citu risinājumu, taču laika vairs nav daudz, īpaši gadījumā, ka tiks gāzta Mejas vadītā valdība, jo nav nonākt līdz ārkārtas vēlēšanām, un līdz 29. martam, kad jānotiek Brexit, jaunu izstāšanās līgumu nevarētu pagūt izstrādāt. Tādā gadījumā arī Latvijai nebūtu nekāda attiecību regulējuma ar Lielbritāniju un būtu ļoti liela neskaidrība gan par Latvijas iedzīvotāju situāciju šajā valstī, gan par savstarpējo tirdzniecību un citiem jautājumiem.
Krīzes menedžēšanas plāni valstij esot, tomēr pilnībā situāciju pilnībā prognozēt nevarot, taču negribētos radīt lieku stresu, uzsvēra sacīja Kalniņa-Lukaševica, taču Latvijā nepieciešama rīcībspējīga valdība, kam saistībā ar situāciju Lielbritānijā būs jāpieņem vismaz ap desmit likumi.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) LNT izteicās, ka izgāztā vienošanās tikusi vērtēta arī optimāla Latvijas interesēm un britu valdībai trīs dienu laikā jāsagatavo jauna vienošanās. Notikt varot viss - izstāšanās bez vienošanās, izstāšanās termiņa atlikšana. Par iespēju sarīkot jaunu Brexit britu sabiedrība ir tik sašķelta, ka neviens nevar būt pārliecināts par kāda viedokļa pārsvaru, attiecīgi neiespējami prognozēt atkārtota referenduma iznākumu.
Kā zināms, Meja otrdien zaudējusi izšķirošajā parlamenta balsojumā par Brexit vienošanos, ko atbalstīja vien 202 deputāti, bet noraidīja - 432. Tagad valdībai trīs dienu laikā jāizstrādā priekšlikumi par tālāko rīcību.
Opozīcijā esošais leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau paguvis rosināt neuzticības balsojumu Mejai, kas gaidāms jau trešdien.
ļuļa
zvirbulēns
Lidija