Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.
"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.
Viņš norādīja, ka no vairāk nekā 3200 bankas noguldītājiem līdz šim ir pārbaudīta ļoti niecīga daļa.
"Šobrīd izskatās, ka pašlikvidācijas procesā tā sauktā īpaši stingrā kontrole nav ne tikai racionāla, bet pat kļūst kaitnieciska ABLV Bank noguldītāju un arī valsts interesēm. Manuprāt, par šo situāciju lielāka atbildība jāuzņemas arī bankas uzraugam, ņemot vērā, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) viena no pamatfunkcijām ir noguldītāju interešu aizsardzība," minēja Bernis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka bankas noguldītāji saskaras ar arvien lielākiem pārspīlējumiem pārbaužu laikā. "Es saprotu, ka noguldītāji ir rūpīgi jāpārbauda, taču ir pagājuši jau vairāk nekā divi gadi kopš likvidācijas sākuma. Akcionāri no savas puses ir darījuši visu, kas ir to spēkos, lai likvidācija notiktu ātri un efektīvi. Diemžēl bankas noguldītāji saskaras ar arvien lielākiem pārspīlējumiem pārbaužu laikā," sacīja Bernis.
Pēc viņa skaidrotā, tiek prasīti paskaidrojumi par desmit gadus un pat senākiem maksājumiem un darījumiem, turklāt ne tikai klientu, bet saistīto un saistīti saistīto klientu darījumiem. Tāpat noguldītāji sūdzas, ka tiek pieprasīti pat pirms 30 gadiem pabeigtu augstskolu diplomi un tamlīdzīgi.
"Vēl viens absurds, ka vienā laivā ar sarežģītu organizatorisko struktūru ārvalstu uzņēmumiem ir saliktas arī Latvijas privātpersonas un Latvijas nodokļu maksātāji, tostarp organizācijas, kuru vidū ir arī citas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības. Visas nosauktās personas plānots pārbaudīt kā pasaulē visaugstākā riska kreditorus. Šādu absurdu dēļ kreditori jau divus gadus gaida savu naudu, savukārt zaudējumus cieš arī valsts budžets, jo liels skaits noguldītāju plānoja un joprojām ir gatavi šos līdzekļus ieguldīt Latvijas ekonomikā," klāstīja Bernis.
Viņš arī atgādināja, ka iepriekš bankas akcionāru noteiktais maksimālais budžets kreditoru pārbaudēm bija 30 miljoni eiro, kas Latvijas mērogā jau ir nebijuša apmēra atalgojums konsultantam. Tāpat bija noteikts mērķis pabeigt pārbaudes ne vēlāk kā līdz nākamā gada beigām.
"Pie esošajiem ekonomiskajiem apstākļiem, kas saistīti arī ar Covid-19 pandēmiju, neatkarīgu kreditoru pārbaužu veikšanai ir nevis jāpalielina, bet gluži pretēji - budžets jāmazina. Ja tas nav iespējams, tad likvidatoriem jāizvērtē citas alternatīvas pārbaužu veikšanai. Esmu pārliecināts, ka būtu ļoti liela interese arī no Latvijas uzņēmumiem," pauda Bernis.
Bankas akcionāri aicinājuši likvidatorus nākamajā sapulcē iepazīstināt ar jaunu kreditoru pārbaužu grafiku, kur "kreditoru pārbaudes jāīsteno ne vēlāk kā līdz 2021.gada 31.decembrim un to izmaksas nepārsniegtu 30 miljonus", vai arī iepazīstināt ar alternatīviem risinājumiem.
FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Jansone aģentūrai LETA norādīja, ka 2019.gada 6.martā komisija saskaņoja ABLV Bank iesniegto kreditoru pārbaudes metodoloģiju, tādējādi ļaujot bankai un tās piesaistītajam konsultantam sākt kreditoru pārbaudes pirms izmaksu veikšanas.
"FKTK ir ieinteresēta efektīva kreditoru pārbaudes procesa norisē, taču kreditoru atbilstības pārbaužu organizēšana un veikšana ir ABLV Bank likvidatoru atbildība, kā to paredz ABLV Bank pašlikvidācijas plāns," pauda Jansone.
Viņa arī atzīmēja, ka FKTK kontrolē likvidatoru darbību un pašlikvidācijas procesa atbilstību Kredītiestāžu likumā noteiktajiem ierobežojumiem, tostarp to, lai tiktu nodrošināta likvidācijas procesa likumība un kreditoru interešu aizsardzība.
"FKTK zināms, ka šobrīd ABLV Bank sadarbībā ar ārējo konsultantu izstrādā kreditoru atbilstības pārbaužu metodoloģijas grozījumus, lai kreditoru atbilstības pārbaužu procesu padarītu efektīvāku. Šajā kontekstā FKTK aicina izmantot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju," pauda Jansone.
Tāpat viņa norādīja, ka atbilstoši Kredītiestāžu likuma redakcijai, kas bija spēkā bankas pašlikvidācijas procesa sākšanas brīdī ABLV Bank likvidatoru pienākums ir nodrošināt ABLV Bank pašlikvidācijas procesa likumīgu un efektīvu gaitu, lai tiktu apmierināti visu ABLV Bank kreditoru prasījumi pilnā apmērā. Tāpat likvidatoriem ir jānodrošina, ka kreditoru pārbaudes tiek veiktas, ievērojot Kredītiestāžu likumā noteikto par kreditoru kārtām.
"Svarīga ir visu pušu pretimnākšana un aktīva iesaiste, tostarp ABLV Bank kreditoru sadarbošanās ar kreditoru pārbaudes veicējiem, sniedzot tiem nepieciešamo informācija, kas ir būtiska, lai nodrošinātu izmaksas kreditoriem. FKTK aicina kreditorus operatīvi sniegt visu kreditoru pārbaudes procesā nepieciešamo informāciju, tādējādi nekavējot izmaksu vērtēšanas norisi un izmaksu gaitu," sacīja Jansone.
Tāpat FKTK pārstāve norādīja, ka noziedzīgā ceļā iegūtu naudas līdzekļu atgriešanās Latvijas finanšu sistēmā nekādā gadījumā nav pieļaujama un komisija ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk gūt pārliecību par situāciju bankā un legālu līdzekļu izmaksu ABLV Bank kreditoriem.
Jau ziņots, ka ABLV Bank kreditorus pārbauda auditorkompānijas E&Y Polijas birojs.
Tāpat vēstīts, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, ABLV Bank akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt FKTK padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva ABLV Bank sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi ABLV Bank izsniegto licenci.
ABLV Bank problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu (FinCEN) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. ABLV Bank apsūdzības ir noraidījusi.
pievienots FKTK komentārs
Administratori izpildītāji OIKisti
Jānis
Aizsajūsmasaizrāvāselpa