Valdība beidzot ir izlēmusi par akustiskās koncertzāles būvniecības vietu. Tā būs Kronvalda parkā, vietā, kur pašreiz atrodas bijusī komunistu centrālkomitejas ēka, kura neatkarības gados bija zināma ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs. Kā vērtējat plānu to nojaukt, lai vietā būvētu koncertzāli?
Šis valdības lēmums visus pārsteidza. Man liekas, ka pēdējos mēnešos ārkārtas situācijas, ārkārtas režīma laikā valdība ļoti ātri pieņēma lēmumus, kas skar mūsu dzīvi, mūsu darbību pandēmijas apstākļos. Taču šobrīd, kad pandēmijas situācija beidzas, viņi turpina tādā pašā veidā ļoti ātri pieņemt lēmumus arī par jautājumiem, uz ko neattiecas ārkārtas situācija.
Ja mēs runājam par konkrēto gadījumu – problēma tāda, ka nav veikts izvērtējums. Es esmu pārliecināts, ka vispirms vajadzēja par šo ieceri runāt ar sabiedrību, noskaidrot tās viedokli. Otrkārt, ļoti būtiski būtu noskaidrot, ko domā arhitekti, pilsētplānotāji. Varbūt šo iniciatīvu vajadzētu izvērtēt Arhitektu savienībai. Nepieciešams izvērtējums par šo vietu no arhitektoniskā viedokļa, no transporta organizācijas viedokļa, bet nekā tāda nav.
Vispār, manuprāt, vajadzētu sākt ar to, ka valdībai vai Saeimai pieņemt lēmumu: būvējam koncertzāli. Es pats ar abām rokām esmu par jaunu koncertzāli. Es nepārprotami uzskatu, ka Rīgā kā galvaspilsētā jau sen bija jābūt koncertzālei. Starptautiska mēroga. Kāpēc? Pirmkārt, mums ir izcili muzikanti. Otrkārt, tas piesaista tūristus. Un šeit ļoti būtiski, lai ir ne tikai laba akustika, bet arī izcili laba arhitektūra.
Tad problēma ir lēmumu pieņemšanā?
Pilsētplānošanas dokumentos, pilsētas attīstības plānā koncertzālei joprojām paredzētā vieta ir AB dambis. Tā mums sanāk, ka vairāk nekā desmit gadu dzīvojam ar domu: ja koncertzāle būs, tā būs uz AB dambja. Mēs, protams, labi saprotam visus AB dambja plusus un mīnusus. Pluss ir tas, ka koncertzāle tur ļoti labi pozicionējas, tā ir Daugavas akvatorija, uz šo būvi būtu ļoti labs skats, bet, no otras puses, saprotam, kādas ir problēmas ar piebraukšanu, transporta organizāciju Pārdaugavā konkrētajā vietā.
Pirms gada parādījās cits variants, kas no sākuma likās diezgan apšaubāms, bet pēc tam vairāk un vairāk cilvēki sāka runāt, ka tas ir pieņemams. Tas ir piedāvājums no privātīpašniekiem (pēc tam izskanēja informācija, ka viens no tiem ir Andis Šķēle), ka viņi ir gatavi uzdāvināt daļu no sava zemes gabala, lai valsts pati vai ar privātu partnerību tur būvētu koncertzāli. Faktiski arī šis piedāvājums ir bijis izdiskutēts, tostarp profesionāļu aprindās, un atzīts, ka tas ir tāds, ko varētu pieņemt un ka tas arī ir labs. Tur arī ir Daugavas akvatorija. Pašvaldība tad var pārveidot Eksporta ielu, tramvajs beidzot varētu pagriezties no Akmens tilta un braukt uzreiz pa krastmalu. Faktiski ar šo projektu mēs atrisinātu virkni akūtu jautājumu.
Tāpat no privātīpašniekiem ir piedāvājums būvēt koncertzāli Skanstē. Un vēl Skanstē ir neapbūvēts zemesgabals 3,2 ha, kas pieder Rīgas pašvaldībai un ko es savā laikā iniciēju rezervēt jauniešu zinātniskajam centram, līdzīgam kā Kopernika centrs Varšavā vai AHHAA centrs Tartu. Bet, ņemot vērā, ka ar šo ieceri esam tikai pašā sākumposmā, pašlaik nekas ar šo projektu nav darīts, tam arī finansējuma nav, viennozīmīgi, pilsēta var šo zemes gabalu atdot valstij, lai tur īsteno koncertzāles projektu.
Tāpat tika runāts par to, ka koncertzāle varētu būt vietā, kur šobrīd ir Zemkopības ministrija, – ja ministrija pārietu uz citām telpām un tās tagad aizņemto ēku piedāvātu viesnīcai, ar privātpartnerības projektu tur var īstenot ieceri arī par koncertzāli un konferenču centru.
Protams, var skatīties arī uz Pārdaugavu, Uzvaras parku, par ko arī bijušas diskusijas.
Tāpēc tas, ka šobrīd parādījies absolūti jauns variants, par ko nav bijušas diskusijas, ir nesaprotami un man nepieņemami.
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 25. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!