Kāda ir aktuālā situācija bezdarba jomā, un vai jūs piekrītat Starptautiskā Valūtas fonda prognozei, ka Latvija gadu varētu noslēgt ar 8% bezdarba līmeni?
Pašlaik reģistrētā bezdarba līmenis ir pakāpies līdz 8,0%. Vēl joprojām visaugstākais tas ir Latgales reģionā, bet viszemākais – Rīgā un Pierīgā. Labklājības ministrijas prognoze ir, ka šogad bezdarba līmenis varētu būt 9%, pieļaujot, ka sliktākajā gadījumā varētu tikt pārsniegti arī 10%. Taču tās ir tikai prognozes, situācija nemitīgi mainās, un ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ilga būs krīze un kā mēs no tās iziesim. Jāuzsver, ka joprojām ir arī daudz pozitīvu tendenču darba tirgū, piemēram, tiek reģistrētas brīvas darba vietas. Tāpat klientu pieplūdums ir nedaudz sabremzējies un nav vairs tik liels kā marta beigās un aprīļa sākumā. Tā ka pašlaik izteikt drošas prognozes par to, kāds būs bezdarba līmenis gada beigās, ir pāragri. Tomēr es gribētu cerēt, ka mēs nepārsniegsim 10% līmeni. Pašlaik lauksaimnieki ļoti aktīvi gatavojas sezonas darbiem un meklē darbiniekus, arī būvniecības nozare lūkojas pēc strādniekiem. Protams, ir nozares, kurās darbība tik ātri neatjaunosies, un paies ilgs laiks, kamēr tās atsāks strādāt ar pilnu jaudu. Tas ir tūrisms un restorānu un viesnīcu bizness.
Tātad nevar teikt, ka darba tirgus ir apstājies un vakanču nav?
Tā noteikti nevar teikt. Kustība darba tirgū notiek, aprīlī ir reģistrētas 4850 jaunas vakances, arī darbā iekārtošanās rādītāji ir labi. Aprīlī 3833 NVA reģistrētie bezdarbnieki iekārtojās darbā. Pozitīvas izmaiņas ir tās, ka mūsu klienti bezdarba periodā varēs būt 120 dienas nodarbināti, saglabājot gan bezdarbnieka statusu, gan būt arī darba ņēmēji. Kopā NVA ir saņēmusi 35 darba devēju paziņojumus par kolektīvo atlaišanu, kas skar 4784 darbiniekus.
Vai statistiku uz labo pusi nevarētu ietekmēt arī tas, ka ir strādājošie, kas izvēlas nevis dīkstāves pabalstu, kur ir noteikti griesti, bet bezdarbnieka pabalstu, kur nav nekādu ierobežojumu, taču ir vienošanās ar darba devēju, ka pēc krīzes atgriezīsies darbā?
Šādas informācijas mums nav. Protams, ka ikviens cilvēks vērtē, vai viņam ir izdevīgāks dīkstāves vai bezdarbnieka pabalsts. Ir arī krīzes vissmagāk skartajās nozarēs bijuši darba devēji, kuri nav izvēlējušies pieprasīt dīkstāves pabalstu, jo apzinājās, ka tuvākajā laikā darbs nebūs pieejams un darbību atsākt nevarēs.
Kuras ir aktīvākās nozares, kas pašlaik meklē darbiniekus?
Tā ir būvniecība, transports un loģistika, ražošana, pakalpojumi, lauksaimniecība, arī mazumtirdzniecība. Šajās nozarēs ir visvairāk brīvu darba vietu un jaunu vakanču.
Tradicionāli statistika liecina, ka bezdarbnieku vidū ir niecīgs īpatsvars cilvēku ar augstāko izglītību. Vai tā tas ir arī šajā krīzē?
Šī krīze iezīmējas ar to, ka bezdarba ziņā tā visvairāk ir skārusi Rīgas un Pierīgas reģionu. Ir pieaudzis klientu skaits ar augstāko un vidējo speciālo izglītību. Reģionālā griezumā var novērot, ka Rīgā un Pierīgā pašlaik vairāk nekā citur reģistrējas cilvēki ar augstāko un profesionālo izglītību.
Vai tas nenozīmē, ka darba tirgū veidojas strukturālas neatbilstības starp piedāvājumu un pieprasījumu? Šķiet, ka tā dēvētās baltās apkaklītes varētu neinteresēt darba piedāvājumi lauksaimniecībā vai mazumtirdzniecībā.
Es atturētos pašlaik runāt par strukturālo bezdarbu. Šī nav finanšu sistēmas izraisīta krīze, mēs ceram, ka pārskatāmā laikā mēs no tās varēsim iziet un, mazinoties Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, ekonomiskā darbība varēs atsākties. Par to, vai veidojas strukturālais bezdarbs, mēs varēsim spriest gada otrajā pusē. Starptautiskā Valūtas fonda prognozes liecina, ka, krīzei beidzoties, Latvijā būs straujākā izaugsme Baltijā.
Vācija, Francija, Itālija, arī Spānija izjūt milzīgu sezonas darba roku trūkumu lauksaimniecībā. Piemēram, Vācija ir pat noorganizējusi jau vairākus čarterreisus no Rumānijas, lai ievestu sezonas lauksaimniecības strādniekus. Vai tas varētu būt saistoši arī Latvijas bezdarbniekiem?
Jā, arī Eiropas Savienības valstu Nodarbinātības dienestu valdē ir ticis runāts par šo problēmu. Austrija un Vācija ir noslēgušas divpusējas vienošanās ar Rumāniju par sezonas laukstrādnieku piesaisti. Līdz ar to Rumānijas kaimiņvalstis izjūt viesstrādnieku trūkumu, jo Vācijas un Austrijas piedāvātais algu līmenis tām ir nesasniedzams. Spānija un Itālija ir norādījušas, ka tām trūkst strādājošo veselības aprūpē, un tās raugās ne tikai uz Eiropas Savienības, bet arī trešo valstu pilsoņu piesaisti. Itālijas kolēģi ir norādījuši, ka viņu pirmā prioritāte viesstrādnieku piesaistē ir medicīna un otrā – lauksaimniecība. Taču Itālija arī sastopas ar atalgojuma problēmām, jo ne tuvu nevar piedāvāt tādas algas kā Vācija un Austrija. Latvijā nav spriests par sezonas strādnieku nosūtīšanu uz rietumvalstīm.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 6. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Atis
jautājums
Prātotājs