Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomikas apjoms Covid-19 pandēmijas laikā samazinās, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina par vidējās darba samaksas pieaugumu līdz jaunam vēsturiskajam rekordam. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā ir sasniegusi 1207 eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī, vēsta CSP.
Latvijā 2019.gada nogalē 82,8% no 2017.gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem bija nodarbināti, savukārt no 2018.gada absolventiem gadu pēc studiju pabeigšanas bija nodarbināti 85,9% absolventu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Covid-19 pandēmija aizvadītajā gadā ir ievērojami satricinājusi darba tirgu. Tiesa gan, nevar runāt par vispārējas krīzes iestāšanos, jo, kamēr daudzi iedzīvotāji ir zaudējuši darbu un ienākumus, citiem ir izdevies tikt pie algas pielikuma.
Pagājušajā gadā Latvijā bija nodarbināti 893 tūkstoši iedzīvotāju jeb 64,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn nodarbinātības līmenis samazinājies par 0,8%, bet nodarbināto skaits – par 17 tūkstošiem.
17. februārī no pulksten 13.00 - 18.00 notiks starptautiska tiešsaistes konference Nākotnes darbs Latvijā. Tajā 17 vadošo pasaules un vietējo nodarbinātības politiku veidotāji un pētnieki, Eiropas nodarbinātības dienestu vadītāji, ekonomisti un uzņēmumu vadītāji dalīsies darba tirgus prognozēs, iezīmēs būtiskākos nodarbinātības izaicinājumus un prezentēs scenārijus nodarbinātības risku mazināšanai.
Pagājušajā gadā brīvo darba vietu skaits līdz ar Covid-19 krīzi Latvijā samazinājās divas reizes - no apmēram 30 000 gada sākumā līdz 14 500 gada beigās, intervijā aģentūrai LETA sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.