Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Nodarbinātība

Darba tirgū šobrīd iet kā pa viļņiem

Līdzīgi kā visā Latvijas tautsaimniecībā, arī darba tirgū šā gada trešais ceturksnis bijis labāks nekā iepriekšējo trīs mēnešu periods. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,2%, bet nodarbināto skaits – par 0,7 tūkstošiem. Savukārt gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 1,3%, bet absolūtos skaitļos – par 25 tūkstošiem. Šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, bet par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Darba tirgū ir bijis cerīgs skats pat vairākus mēnešus pēc kārtas

Ekonomikai aktivizējoties, pēc tam kad saruka ierobežojumi, kas gan Latvijā, gan citur pasaulē bija ieviesti Covid-19 izplatības mazināšanai, mūsu valstī ir vērojama bezdarba līmeņa lejupslīde. Tomēr oktobra notikumi saistībā ar straujāku Covid-19 uzliesmojumu un ziņām par pārtraukumiem dažādu nozaru uzņēmumu darbībā vedina domāt, ka pieprasījums pēc darbarokām kopumā varētu kļūt mazāks.

Šobrīd, paliekot bez papildspēkiem, šaujam paši sev kājā

Lai gan faktiskā bezdarba līmenis Latvijā Covid-19 pandēmijas ietekmē pieaudzis aptuveni par 2,5% un atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada martā bija 7,3%, bet jūnijā – 9,8%, jau lauksaimniecības sezonas sākumā trauksmi cēla vietējie zemnieki, norādot, ka lauksaimniecībā trūkst darbinieku.

Lai gan Covid-19 devis triecienu ekonomikai, bezdarbs strauji nepieaug

Situācija nodarbinātības jomā Latvijā patlaban ir neviennozīmīga. No vienas puses, ārkārtējās situācijas laikā bezdarba riski ir pastiprinājušies, bet, no otras puses, vismaz pagaidām joprojām ir arī brīvas vakances, kas gaida darbiniekus.

Konkurē par vakanci

Par to, ka Covid-19 krīzes rezultātā daudzi no Latvijas strādājošajiem palikuši bez darba vai domā par tā maiņu, liecina pieaugusī cilvēku interese par darba vakancēm. Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia apkopotie dati rāda, ka vidējais pieteikumu skaits uz vienu vakanci portālā Cv.lv maijā turpinājis palielināties un kļuvis par 36% lielāks nekā gada sākumā. Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumu no darba meklētājiem, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa to bija 14.

Gads bezdarba kāpuma ēnā

Šopavasar Covid-19 izplatība negatīvi ietekmējusi visu Latvijas ekonomiku, un darba tirgus nav izņēmums, tāpēc nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinās, tāpat kā sarūk brīvo vakanču skaits.

Darba tirgus nav apstājies

Es sliektos piekrist, ka pēc krīzes liela emigrācija darba meklējumos nav gaidāma, – intervijā Rūtai Kesnerei uzsver Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Eurostat: Latvijā pērn bijis augstāks nodarbinātības līmenis nekā ES vidēji

Latvijā pērn nodarbinātības līmenis 20-64 gadus veco valsts iedzīvotāju vidū bija 77,4%, kas ir augstāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, un Latvija bijusi viena no 17 bloka dalībvalstīm, kas jau pērn sasniegušas vai pārsniegušas 2020.gada nodarbinātības mērķi, liecina otrdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat dati.

Pērn Latvijā bija nodarbināti 65% iedzīvotāju

Pērn Latvijā bija nodarbināti 910 000 jeb 65 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Pašreizējos apstākļos izdzīvos tie, kas spēj radīt vērtību un maksāt

Latvijas darba tirgus mūsu valsts tautsaimniecības attīstību nostāda aizvien jaunu izaicinājumu priekšā. Demogrāfiskās tendences, kas iepriekš bija vērstas uz negatīvu iedzīvotāju dabisko pieaugumu, kā arī uz iedzīvotāju aizbraukšanu labākas dzīves meklējumos komplektā ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, šobrīd darba tirgū palielina neaizpildīto vakanču skaitu.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide