Tomēr ir svarīgi aplūkot arī pirmskrīzes datus, jo tie ļauj izdarīt secinājumus par Latvijas ekonomikas veselīgumu laika sprīdī, kad tirgus apstākļi bija relatīvi normāli. No šiem datiem var secināt, ka vēl šā gada ziemā Latvijas ekonomika ir bijusi samērā veselīga, par spīti izaugsmes tempu kritumam. Tas savukārt vedina domāt, ka, ja vien pasaule neieslīgs ilgstošās problēmās saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, mūsu valsts tautsaimniecībai ir straujas atgūšanās iespējas un pozitīva scenārija gadījumā arī tipisko Latvijas mājsaimniecību ienākumu līmenim ir iespēja pieaugt. To var pamatot gan ar pēdējo gadu tendencēm nodarbinātības pieaugumā, gan arī ar zemāk atalgoto iedzīvotāju īpatsvara samazināšanos kopējā darba ņēmēju struktūrā, kas norāda uz iepriekšējo veselīgo ekonomikas ievirzi un tātad uz spēju tikt galā arī ar krīzes sekām.
Daļai vairāk, citiem ne
Šā gada pirmā ceturkšņa dati ekonomiskās krīzes efektu vēl neatspoguļo, drīzāk gan to var salīdzināt ar nosacīti labajiem laikiem ekonomikā. Aizvadītajā ziemā saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem bezdarba līmenis Latvijā bijis vien 6,3%.
Cita laba ziņa ir saistīta ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojumu, kas liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī vairāk kļuvis salīdzinoši lielu algu saņēmēju.
CSP aptaujas dati rāda, ka šā gada pirmajā ceturksnī lielāku neto algu par 1400 eiro pamatdarbā saņēmuši 6,3% aptaujāto respondentu. Tas ir vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un arī 2019. gada atbilstošajā ceturksnī. Salīdzinājumam – trīs mēnešus iepriekš vairāk nekā 1400 eiro uz rokas saņēmušo īpatsvars sasniedza 5,5%, bet gadu iepriekš šādu strādājošo īpatsvars bija 4,4%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 29. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!