ES naudas piesaistē jāmaina domāšana

Premjers Krišjānis Kariņš sacījis, ka sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu notiek gausi. Kādi ir galvenie bremzējošie faktori?

Sarunas par nākamo Eiropas Savienības budžetu 2021.–2027. gadam notiek diezgan smagi, ne tikai gausi. Tās sākās diezgan sen – pirmās pozīcijas tapa jau 2016. gadā. Ir vairāki elementi, kas šīs sarunas nepadara vieglākas. Viens no tiem ir breksits, kā dēļ esam diezgan iekavējuši procesu, jo breksits aizņēma visu laiku, domas, spēku, enerģiju un resursus. Pilnīgi skaidrs, ka būs breksita radītais iztrūkums ES budžetā, kas veido aptuveni 6%. 

Vai breksita radīto iztrūkumu sadalīs "uz galviņām" katrai dalībvalstij proporcionāli? 

Par to šobrīd notiek sarunas. Jautājums ir ne tikai par to, kā budžetu tērēsim, bet kādi būs ieņēmumi un kā tos palielināt. Eiropas Parlaments, piemēram, ir ierosinājis ieviest tā saucamo plastikas nodokli, pārdalīt emisijas kvotu izsoļu finansējumu, kas šobrīd paliek nacionālajā budžetā. Vai šos priekšlikumus izdosies ieviest, vēl nav zināms. Runājot par Latviju, skaidrs, ka šajā laikā esam ļoti auguši. Kad iestājāmies Eiropas Savienībā, Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju bija tikai 47% no ES vidējā, bet tagad – jau 70%, un ejam tam pāri. Tas nozīmē, ka Latvijas izaugsme ir būtiska, līdz ar to mainās mums piešķirtā ES budžeta struktūra, kas līdz šim tika piešķirta kā nabadzīgai valstij, kurai nepieciešama liela palīdzība. Latvijai būs garantētās kohēzijas un lauksaimniecības politikas aploksnes, bet pilnīgi skaidrs, ka finansējums kohēzijas politikai būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, tāpēc vēl jo vairāk jākoncentrējas uz tā prātīgu izlietošanu. Latvijai ir jāsāk orientēties uz to, ka esam attīstīta valsts, spējam paņemt finansējumu ar savu intelektu, inovācijām un tehnoloģijām.

Vai var teikt, ka esam iekļuvuši bagāto valstu pulciņā?

Es pagaidām vēl negribētu runāt par konkrētiem skaitļiem, jo svarīgi ir tas, kā mēs šo ES naudu ieguldām un kā veicinām Latvijas izaugsmi. Ir lietas, kas tāpat jāfinansē no nacionālā budžeta, piemēram, transporta infrastruktūras uzturēšana. Nevaram cerēt, ka Eiropa visu laiku pildīs mūsu mājasdarbus un tikai dos naudu. Svarīgi ir Eiropas naudu tagad ieguldīt tā, lai varam kļūt izcili atsevišķās jomās ar pievienoto vērtību turpmākas Latvijas tautsaimniecības attīstībai.

Īsāk sakot, ir jāmaina domāšana, kā Latvija tērē Eiropas naudu?

Būtiski jāmaina domāšana no grantu formas, ka visiem ir garantēta nauda, uz finanšu inženieriju. Kohēzijas un lauksaimniecības aploksnes ir garantētas – no tām visi pasmeļas, bet ir vesela virkne instrumentu, no kuriem mēs varam paņemt naudu visdažādākajiem projektiem. Ir iespēja finansēt inovatīvas idejas, tehnoloģijas. Jebko, kas ir labāks par to, kā uzcelt kārtējo nepārdomāto infrastruktūras objektu un vēlāk attapties, ka tas nav tas, kas ir nepieciešams.