Šī gada sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone nosauca nozares, kurās Latvijā ir vislielākais cilvēku trūkums. Visvairāk darbinieki ir nepieciešami IT, apstrādes rūpniecības un transporta, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, būvniecības, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomās. Ir vajadzīgi strādnieki gan augsti kvalificētiem, gan mazkvalificētiem amatiem.
Dažādībai līdz galam neesam gatavi
Dažādu faktoru, piemēram, emigrācijas un 90. gadu sākuma zemā dzimstības līmeņa dēļ, līdzīga situācija ir arī citās uzņēmējdarbības nozarēs. Tas nozīmē, ka ir pēdējais laiks darba devējiem domāt par dažādības vadību un vienlīdzīgām iespējām ikvienam darba ņēmējam, neatkarīgi no viņa etniskās izcelsmes, dzimuma vai vecuma, bet vērtējot tikai prasmes un zināšanas.
Sabiedrības integrācijas fonda 2015. gada veiktā pētījuma rezultāti parāda, ka Latvijas uzņēmumu darbinieki un vadītāji kopumā atzīst dažādības vadības pozitīvo ietekmi uz uzņēmumu. Vairāk nekā 70% darbinieku uzskatīja, ka darbinieku dažādība uzlabo darba atmosfēru uzņēmumā, kas potenciāli var palielināt arī darbinieku vēlmi strādāt tajā.
Labāka situācija lielajos uzņēmumos
Tajā pašā laikā pētījuma rezultāti liecina, ka mūsu valstī dažādības vadības politika ir definēta un iedzīvināta tikai starptautisko kompāniju meitas uzņēmumos.
Tas liek domāt, ka vēlme nodarbināt cilvēkus no dažādām sabiedrības grupām daudziem Latvijas uzņēmumiem ir vairāk teorētiska, ne tik daudz praktiska. Iespējams, to var skaidrot ar uzņēmēju iespējām pielāgot darba vidi dažādu darbinieku vajadzībām, jo saskaņā ar minētā pētījuma rezultātiem ievērojami biežāk darbinieku vajadzības tiek respektētas lielajos uzņēmumos - to atzina 64% darbinieku. Savukārt mazajos un vidējos uzņēmumos apstiprinoši atbildēja vien 23% intervēto.
Darbinieku dažādības kontekstā mūsu valstī īpaši svarīgs ir jautājums par reemigrantiem - profesionāļiem, kuri strādā un dzīvo ārpus Latvijas, bet kurus gaidām atpakaļ. Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm 2016. gadā ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvoja, mācījās un strādāja vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Lai gan valstiskā līmenī daudz tiek runāts par reemigrācijas sekmēšanu, Ekonomikas ministrijas Informatīvajā ziņojumā par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna no 2013. līdz 2016. gadam izpildi minēts, ka būtiskākie faktori, kas kavē mūsu tautiešu atgriešanos, ir zemāks sociālo garantiju līmenis un nespēja integrēties darba tirgū.
Iespējas augt arī atbildīgākajiem
Kopš 2010. gada uzņēmumiem un valsts kapitālsabiedrībām ir iespēja piedalīties Ilgtspējas indeksā un diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Analizējot datus par uzņēmumiem, kas Ilgtspējas indeksā šogad kvalificējušies kādai no kategorijām, gandrīz puse jeb 24 uzņēmumi ir identificējuši, ka nodarbina reemigrantus, bet tikai septiņi norāda, ka, meklējot jaunus darbiniekus, veic īpašus atbalsta pasākumus attiecībā uz šo grupu. Jāsaka, ka no tiem tikai viens darīja ko vairāk par darba interviju organizēšanu Skype un daļēji sedza pārvākšanās izdevumus.
Rezumējot - varu tikai norādīt, ka darbinieku dažādības veicināšana ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā risināt darbaspēka trūkumu mūsu valstī. Tajā pašā laikā prakse rāda, ka daudzi uzņēmumi nav gatavi vai tiem trūkst zināšanu, kā to veicināt un īstenot dažādības vadību.
Vienlaicīgi ikdienā pārliecinos, ka Latvijā ir daudz labu un iekārojamu darba devēju, tomēr joprojām ir sajūta, ka tikai neliela daļa patiešām domā ilgtermiņā un mācās pielāgoties pārmaiņām, atsakoties no stereotipiem, prognozējot nākotnes tendences, ieguldot nozares attīstībā un cilvēkos. Tieši šādi uzņēmumi spēs pastāvēt un attīstīt ne tikai savu biznesu, bet arī valsti.
Tirgus ekonomikā nav deficīta
Onslow
trusis nejaukais