Lokdauna dēļ mūsu bērnu iespējas attīstīt savu talantu ir ierobežotas, pieaugušo lēmumi vai principi soda primāri bērnus un jauniešus. Visus! Neatkarīgi no tā, vai viņu vecāki ir vakcinējušies pret Covid-19 vai nav.
Sāpīgi ir vecāku stāsti par atvasēm, kas šo apstākļu dēļ saskaras ar emocionālās veselības problēmām, tām atstājot sekas arī uz fizisko veselību. Skumdina arī tas, ka visu nepieciešamo medicīnas speciālistu apmeklēšana ģimenei ir mēnešiem ilgs process, ko kavē noslogotā veselības aprūpes sistēma un aritmētiskā progresijā augošais Covid-19 pacientu skaits slimnīcās.
Apzināmies, ka šobrīd tūkstošiem Latvijas bērnu īsti nezina, kas ir pilnvērtīgs un nepārtraukts klātienes skolas gads, jo šis ir jau trešais mācību gads, kas daļēji notiek attālināti. Tikpat daudziem socializēšanās un draudzēšanās prasmes nav apgūtas. Ja līdz šim tādas spējas kā koncentrēšanās un klausīšanās tika trenētas gan skolas vidē, gan arī kultūras pasākumā, aizejot uz teātra izrādi vai koncertu, tad jau gada garumā daudziem bērniem kultūras pasākumu apmeklēšana ir bijusi ļoti ierobežota. Sēžot mājās bez interešu izglītības, bērniem būs grūti izaugt par talantīgiem, spējīgiem un radošiem cilvēkiem. Arī mācības pie ekrāna ir ilūzija, ko mēģinām uzturēt dzīvu, jo citas alternatīvas nav. Ir reāls risks, ka būs kāds bērns, kurš neiemīlēs eksaktās zinības tikai tāpēc, ka pietrūkusi klātienes saziņa ar pedagogu un reālā pieredze. Iespējams, vēl kādam bērnam paies garām iespēja sevi attīstīt mūzikā. Mēs visi esam bijuši motivēti solidarizēties noteiktam laikam, tomēr šobrīd pārāk ērti ir kļuvis tas, ka bērniem un jauniešiem ir jāiznes lielais slogs pieaugušo bezdarbības dēļ.
Tieši tāpēc pieaugušajiem jāaizmirst savs egoisms, bet jādomā par bērnu attīstību un konkurētspēju nākotnē. Tagad nav laika aizvainojumiem un sašķeltībai. Nav nozīmes, kurā sabiedrības viedokļu nometnē katrs pieaugušais sevi ierindo, un es aicinu domāt par to, kā mūsu soļi un lēmumi ietekmē bērnus.
Ir jāuzņemas atbildība mums visiem – gan varas gaiteņos esošajiem, gan sabiedrībai kopumā. Ir jāsaprot patiesie iemesli, kāpēc Latvijas sabiedrība, turklāt arī daļa senioru, tik kūtri vakcinējas. Un varbūt ir vērts vēl reizi viņiem paskaidrot, ka lēmuma nevakcinēties rezultātā bērni nevarēs apmeklēt klātienē skolu vai piedalīties pulciņos. Piekrītu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, ka bērniem nav jācieš pieaugušo dēļ. Un vienlaikus varas pārstāvjus aicinu saprast medicīnas sistēmas noslodzes patiesos iemeslus, kā primāro un svarīgāko mērķi izvirzot vakcinācijas aptveres palielināšanu riska grupās, nevis nosakot stingrus ierobežojumus bērniem un jauniešiem.