"Pirms dažiem gadiem Krievijas delegācijas balsstiesības organizācijā tika apturētas, lai Krieviju sodītu par nelikumīgo Krimas aneksiju un iebrukumu Ukrainas Donbasa reģionā. Vēlos atgādināt, ka karadarbības rezultātā Ukrainā ir gājuši bojā vairāk nekā 13 000 cilvēku un vairāk nekā trīs miljoni devušies bēgļu gaitās. Situācija nav uzlabojusies, jo Krima joprojām ir anektēta un (..) šā gada maijā karadarbības rezultātā bojā gājuši astoņi Ukrainas karavīri," uzsver Ozola.
Politiķe akcentē, ka Krievijas nepieļaujamo rīcība nevar tikt atalgota ar balsstiesību piešķiršanu šajā visai Eiropai tik nozīmīgajā organizācijā. "Šādi Asambleja diskreditē savas vērtības - demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, kuru aizstāvība ir organizācijas darbības pamatā jau 70 gadus. Sanāk tāda dubultstandartu pieeja. Un, ja šoreiz pa aplinkus ceļiem EPPA deputāti atjauno pilntiesīgu Krievijas delegācijas dalību Asamblejā, neskatoties uz to, ka Krievija nav izpildījusi tai uzliktās rekomendācijas un novērsusi savas rīcības sekas Ukrainā, tad jājautā, cik nopietni valstis turpmāk uztvers jebkādus Eiropas Padomes aizrādījumus vai sankcijas," norāda Ozola.
JKP pilnībā atbalsta Ukrainas pozīciju un uzskata, ka tikai stingrāku sankciju noteikšana Kremļa režīmam var panākt konflikta noregulējumu Ukrainā un Ukrainas valstiskās nedalāmības pilntiesīgu atjaunošanu. Pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu līdz ar Ukrainu iebilda Baltijas valstis, Gruzija, Lielbritānija, Polija un Zviedrija, norāda politiskā spēka pārstāvji.
Kā ziņots, EPPA otrdien vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā.
Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, 118 EPPA locekļi nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturējās.