Viņš sacīja, ka, ja sākotnēji bijusi doma, ka karš Ukrainā varētu beigties aptuveni trijos mēnešos, tad pašlaik ir skaidrs, ka situācija ieilgs, un tas nozīmē, ka ir jādomā, kā Latvijā nokļuvušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem palīdzēt ilgtermiņā, īpaši tiem Ukrainas bēgļiem, kuri nevar iesaistīties darba tirgū, piemēram, 5000 Latvijas skolu sistēmā reģistrētajiem skolēniem.
Premjers pauda, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Eklons ir augstas raudzes profesionālis, par ko nevienam nevajadzētu būt šaubām. Tādēļ viņš aicināja Saeimu atbalstīt ministra amata kandidātu.
Vienlaikus arī Kariņš norādīja, ka šajā krīzes laikā ir ļoti svarīgi noturēt valsti stabilu, tādēļ ir svarīgi, lai valdība varētu atsākt darbu pilnā sastāvā.
Eklons iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka, kļūstot par iekšlietu ministru, iecerējis turpināt savas priekšgājējas Marijas Golubevas (AP) iesāktos darbus un iespēju robežās virzīt arī savas iniciatīvas. Kandidāts uzskata, ka nepieciešama vispārējās iekšējās drošības attīstība caur civilās aizsardzības stiprināšanu. Pirmdien, tiekoties ar premjeru Kariņu, viņš guvis pārliecību, ka arī premjers saskata nepilnības civilās aizsardzības sistēmā un ir gatavs šo jomu stiprināt.
Eklons apzinoties, ka ir ministrs "bez naudas", jo iekšlietu resora budžets šim gadam jau apstiprināts, tomēr viņš norāda, ka pastāv arī citi rīki iekšlietu jomas attīstībai, piemēram, administratīvie, mēģinot "mazliet pārkārtot finansēšanas kārtību iekšējā sistēmā".
"Es drīzāk vēlētos nest to drošības un stabilitātes sajūtu iekšlietu sistēmā, lai mēs varētu mierīgi un skaidri strādāt pie tiem uzdevumiem, kas ir izvirzīti. Nav jau tā, ka visi gulējuši uz lauriem un neko nav darījuši, tomēr ir nepieciešams koriģēt detaļas un pilnveidoties," norādīja ministrs.
Jau vēstīts, ka ekonomikas ministra un iekšlietu ministra posteņi kļuva vakanti pēc tam, kad tos nācās atstāt līdzšinējai iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (AP) un līdzšinējam ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA).