KNAB priekšnieks: Pārliecinošus rezultātus cīņā ar korupcijas sērgu birojs nav sasniedzis

Lai atbildētu uz jautājumu, kāpēc 2019.gadā Latvijai ir bijusi lejupslīde korupcijas uztveres indeksā, KNAB sācis jaunāko rādītāju analīzi.

KNAB norādīja, ka Latvijas KUI aprēķināts, summējot datus no deviņiem avotiem.

Viens no avotiem, piemēram, valsti vērtē attiecībā uz iespējamo korupcijas līmeni politikā, proti, novērtē tā saukto finanšu korupcijas līmeni, kas izpaužas kā pieprasījums maksāt vai dot kukuli par valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.

Vislielākā ietekme uz rādītājiem ir gadījumos, ja valstī konstatē nepotisma esamību, nelikumīgu partiju finansēšanu un aizdomīgi ciešas saites starp politiku un biznesu. Tāpat monitoringā atspoguļoti arī ārzemju investoru zaudējumi politisko iemeslu dēļ.

Savukārt, piemēram, Pasaules Ekonomikas foruma vērtējums balstās uz aptauju, kurā respondenti lūgti novērtēt, kādas ir dzīves un darba iespējas konkrētā valstī. Pasaules Ekonomikas forums dod savu novērtējumu valsts institūciju darbam, makro un mikro ekonomikai, dzīves apstākļiem, pakalpojumu pieejamībai.

KUI ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē un tiek aprēķināts, izmantojot dažādu avotu valstīm piešķirtos punktus. Lai valsti iekļautu KUI, tai jābūt novērtētai vismaz trīs dažādos pētījumos. No šiem pētījumiem tiek īpaši izvēlēti atsevišķi jautājumi, kas attiecas uz korupciju un atspoguļo uzņēmēju, ekspertu un arī iedzīvotāju korupcijas līmeņa uztveri publiskajā sektorā, skaidroja KNAB.

Vienlaikus birojā uzsver, ka KUI noteikšana ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, tādēļ tikai pēc valstu vietas KUI nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā, skaidroja KNAB.

KUI raksturo tikai attieksmi pret korupciju un tās uztveri, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī, ko ir teju neiespējami precīzi izmērīt, jo ar korupciju saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir latents raksturs.

Tāpēc KNAB aicina ikvienu būt neiecietīgam pret korupciju, neiesaistīties pretlikumīgās darbībās un par sev zināmiem gadījumiem vērsties KNAB.

"KUI norāda uz to, ka, lai arī cik nopietni un darbietilpīgi būtu bijuši KNAB centieni cīnīties ar korupcijas sērgu 2019.gadā, pagaidām pārliecinošus rezultātus neesam sasnieguši. Jāturpina darbs ar vēl lielāku intensitāti," norāda Straume.

Viņaprāt, ātrāku rezultātu sasniegšana būtu iespējama, nodrošinot KNAB ar lielāku skaitu darbinieku. Tāpat nepieciešams konkurētspējīgs atalgojums visiem biroja darbiniekiem, lai nodrošinātu labāko ekspertu, izmeklētāju, analītiķu un operatīvo darbinieku piesaisti, norāda Straume.

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka norāda, ka KUI rādītāju lejupslīde liecina, ka Latvijas valstij vēl ir daudz darāmā korupcijas apkarošanā un krimināllietu iztiesāšanā, publiskās pārvaldes efektivitātes un caurskatāmības veicināšanā, tostarp, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā, ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanā, arī nodokļu jomā.

Šie un citi jautājumi ir jārisina kompleksi, ne tikai tiesībsargājošajām iestādēm apkarojot koruptīvus gadījumus, bet iesaistoties arī citu nozaru atbildīgajām institūcijām un sabiedrībai kopumā, uzskata Sauka.

Ceturtdien starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International ir paziņoja pasaules valstu korupcijas uztveres indeksa datus, proti, 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojas 44.vietā ar 56 punktiem no 100.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. 

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.