Ārlietu ministra ietekme un atbildība jaunajā kontekstā ir būtiski pieaugusi. Kas ir mainījies jūsu dzīvē pēc 2022. gada 24. februāra?
(Ilgi domā) Protams, darba kalendārs ir kļuvis vēl piepildītāks. Jau pēdējos miera mēnešos pirms kara sākuma starptautiskās preses un partneru interese par mūsu nostāju bija kļuvusi lielāka nekā pirms tam. Ir interese ne tikai no ASV vai angļu preses, bet arī citām valstīm. Arābu presei ir jāskaidro šķietami pašsaprotamas lietas, piemēram, ka Krievija ir uzbrukusi Ukrainai, un tas nav, kā dažreiz ironiski sakām, neviennozīmīgs jautājums. Jo tālāk no Ukrainas, jo mazāka izpratne, kas notiek šajā kontinentā. Ir vairāk jāstrādā ar valstīm, kas atrodas Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, kur labāk rezonē skaidrojums, ka Baltijas valstu vēsturē padomju okupācijas periods un tagad Krievijas agresija pret Ukrainu ir ļoti līdzīga koloniālas lielvaras centieniem atjaunot koloniālu impēriju. Tas uzreiz nenozīmē, ka kolēģi mainīs viedokli, bet viņi sāk labāk saprast. Kad pagājušā gada vidū aktualizējās jautājums par pārtikas drošību, par tā saucamajiem globālajiem dienvidiem, ANO Ģenerālajā asamblejā tikāmies ar dažādu valstu pārstāvjiem, par kuriem kāds vienmēr ironiski pavīpsnāja, bet īstenībā mēs spējam vairāk izskaidrot un aicināt uz atbalstošām rezolūcijām nekā daudzas rietumvalstis, kurām ir šī koloniālā vēsture. Lai panāktu kādas rezolūcijas vai lēmuma pieņemšanu starptautiskajās organizācijās, katra balss ir svarīga. Šajā gadā nācis klāt tas, ka vairāk strādāju ar valstīm, ar kurām iepriekš nebijām tik biežos kontaktos. Tas, protams, ir saistīts arī ar Latvijas kā ANO Drošības padomes kandidātvalsts statusu. Latvijas misija ir, izmantojot mūsu vēsturisko pieredzi, maksimāli pārliecināt, lai starptautiskais atbalsts neatslābtu. Neviens balsojums par rezolūcijām ANO, EDSO nenāk viegli. Šobrīd mums priekšā stāv milzīgs darbs par speciālā tribunāla izveidi Krievijas agresijas nozieguma izmeklēšanai.
Vai ANO ir balsis tribunāla izveidei?
Tāpēc arī notiek šis darbs. Ja pirms pusgada tribunāla izveidi atbalstīja tikai dažas valstis, tad tagad atbalsts Eiropas Savienībā jau ir plašs. Starp citu, vajadzēja diezgan daudz strādāt, lai dabūtu kaut vai G7 valstu atbalstu. Neprognozēšu, kad tribunālu varētu izveidot. Nav termiņi noteikti. Ir jādabū maksimāli plašs atbalsts. Ja tas prasīs mēnešus, strādāsim mēnešus. Nedzīsim zirgus!
Var redzēt, ka atsevišķu Eiropas valstu līderi sāk nogurt no kara...
...nenogurst.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 22. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!