Levits: Latvijas interesēs ir uzlabot ostu pārvaldību, kura līdz šim ir vāji funkcionējusi

Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvijas valsts interesēs ir arī likvidēt korupciju un ostas izmantot tā, ka tās nes labumu visai valstij.

Vaicāts, kā viņš vērtē ASV iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā, Levits uzsvēra, ka sankcijas ir vērstas arī pret citām valstīm, ne tikai Latviju. "Šajā gadījumā pret Latvijas pilsoni un tām institūcijām, kurās šim pilsonim ir ietekme, pielietots starptautisks sankciju mehānisms. Es domāju, ka tas atbilst starptautiskajām tiesībām. Latvijas valdība ir izteikusi gatavību šo jautājumu risināt tā, ka tas atbilst Latvijas valsts interesēm," norādīja Levits.

Prezidents uzskata, ka valdība reaģējusi ātri un efektīvi, paužot par to gandarījumu, jo šis jautājums ir svarīgs "mūsu ekonomikai un valsts labai pārvaldībai". "Valdība ir apņēmusies darīt visu ātri, pareizi un efektīvi, lai risinātu labas pārvaldības jautājumus Latvijas ostās, risināt korupcijas jautājumus un dot arī pareizo atbildi faktam, ka pret Latvijas pilsoni un dažām organizācijām ir noteiktas sankcijas," pavēstīja Levits.

Savukārt valdības vadītājs Kariņš sacīja, ka pašreizējā situācija dod iespēju divās lielās Latvijas ostās - Rīgā un Ventspilī - sakārtot jautājumus, kas gadiem valstī ir "brieduši". Pēc viņa paustā, atbalsts ostu pārvaldības modeļa maiņai "ir ļoti skaidrs".

"Vakar valdības sēdē esam neformāli par to runājuši, šorīt esam par to runājuši sadarbības sanāksmē un vienojušies, ka mēs virzīsim Saeimā grozījumus likumā par ostām. Tas mainīs ostu pārvaldības modeli. Šobrīd ostu pārvalde ir sadalīta starp valsti un pašvaldību, bet nākotnē - tās būs pilnībā valsts rokās," sacīja Kariņš.

Levits norādīja, ka šāds lēmums, neatkarīgi no jaunākajiem notikumiem, ir liels solis labas pārvaldības virzienā. "Mēs redzam, ka līdzšinējais modelis nav sevi attaisnojis. Valdībai tagad ir iespēja šo jautājumu sakārtot, lai turpmāk mums būtu visas valsts interesēs esoša ostu pārvalde," norādīja valsts pirmā amatpersona.

Kā ziņots, ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp Lembergam.

OFAC izdevis Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus ar četrām sankcionētajām juridiskajām personām - Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Attiecībā uz privātpersonām šobrīd ir jāpiemēro atturēšanās princips, kura laikā jāsaprot, vai ir tiesisks pamats šos līdzekļus konfiscēt vai piemērot kādas citas sankcijas.

Lembergs uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās. Viņš aģentūrai LETA teica, ka ar OFAC lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Vienlaikus Lembergs atkāpies no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata, skaidrojot, ka nevēlas traucēt Ventspils brīvostas pārvaldes darbību un tās konkurētspēju. Vēlāk Ventspils pašvaldība ārkārtas sēdē kā savu ceturto pārstāvi darbam Ventspils brīvostas pārvaldes valdē nolēma iecelt Ventspils domes deputātu Uldi Boitmani (Latvijai un Ventspilij).