Tiek lēsts, ka no viena koka iespējams izgatavot vairāk nekā 10 000 tūkstošus papīra lapu, tātad 2021. gada pirmajā pusgadā eParaksta lietotāji arī saudzējuši 3914 kokus un nav izdrukājuši aptuveni 210 tonnas papīra, kas pielīdzināmas piecām kravas automašīnām ar maksimālo normatīvajos aktos pieļaujamo svaru, kas drīkst pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Pieņemot, ka gadījumā, ja šie dokumenti būtu papīra formātā, tie tiktu transportēti adresātiem, tātad elektroniskās dokumentu aprites pozitīvā ietekme mērāma arī nenotikušu braucienu skaitā, kas palīdz mazināt CO2 izmešu daudzumu.
"Nedrīkst aizmirst, ka pirms papīra dokumentu izveides, transportēts tiek arī pats papīrs – no ražotnes uz noliktavu, no noliktas uz veikalu. Tātad katra saražotā papīra lapa piedzīvo garu transportēšanas ceļu, kas arī vairo negatīvo ietekmi uz vidi. Papīra lapas izgatavošanā tiek izmantoti līdz pat 20l ūdens, kā arī virkne ķimikāliju, tostarp balinātājs. Beigu beigās - baltais papīrs, ko parakstam, atstāj visai netīru vides nospiedumu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
210 tonnu papīra formāta dokumentu izveide radītu vairāk kā 141 120 kilogramu CO2 izmešu.
Nav noslēpums, ka lielu daļu atkritumu pasaulē veido tieši papīrs - preču un produktu iepakojums, dažāda veida izdales materiāli un plakāti, arī dokumenti, kas izdrukāti, bet vairs nav nepieciešami. Tiek lēsts, ka Eiropā vidēji cilvēks gada laikā patērē vairāk nekā 120 kilogramus papīra.
"Lai gan daļa no izlietotajiem papīriem nonāk otrreizējā pārstrādē, tas ir tikai plāksteris ilgtspējīgai vides jautājumu risināšanai, jo pati papīra ražošana rada pietiekami lielu nospiedumi ekosistēmā. Visā pasaulē uzņēmumi un organizācijas arvien vairāk un vairāk tiek aicināti organizēt savu darba dzīvi "bezpapīru" birojos. Ja aprēķinam ieguvumus un zaudējumus gan dabas resursu, gan finanšu resursu izteiksmē, lēmumu pieņemšana par labu mūsdienīgam un videi draudzīgam birojam kļūst gan argumentētāka, gan vienkāršāka," uzsver Beļskis.
Tradicionāli drukājam tos dokumentus, kurus nepieciešams parakstīt, turklāt, ja dokumentu paraksta vairākas personas, tad arī izdrukāto dokumenta kopiju skaits visbiežāk būs vienāds ar parakstītāju skaitu. Strauji pārejot darbā uz tā saucamajiem mājas birojiem, printeros plūstošo dokumentu straumi apturēja gan tas, ka iedzīvotājiem visbiežāk mājās printeru nav, gan tas, ka pārvietošanās, tikšanās vai iestāžu apmeklēšana dokumentu iesniegšanai nebija iespējama, tāpēc iedzīvotāji mainīja arī savus dokumentu aprites paradumus. Līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu 2020. gada martā, pieprasījums pēc eParaksts mobile un citiem eParaksta rīkiem atsevišķās pandēmijas sākuma dienās pat septiņkāršojās, tāpat pieauga un aizvien turpina pieaugt tā lietošanas apjoms.
Vides izmaiņas notiek straujāk nekā ikviens no mums vēlētos. Lai gan biroja papīru klāsts nav lielākais vides bieds, velns slēpjas sīkumos. "Paradumu un procesu maiņai uzņēmumā vai mājsaimniecībā jāsākas no godīgas atbildes pašam sev par to, cik lielu nospiedumu vidē atstāju es, mana ģimene un mans darba kolektīvs, un ko iespējams uzlabot īstermiņā, bet kuras izmaiņas paradumos, procesos un darbības principos jāievieš jau šodien, lai redzētu augļus pēc gada, pieciem vai desmit. Portālā eParaksts.lv eParaksta lietotāji var ieskatīties savā profilā un uzzināt, cik reizes šogad jau ir parakstījušies un aprēķināt, cik papīra lapas palikušas neizmantotas un cik koki saudzēti," saka Beļskis.
No papīra dokumentiem brīvu galdu veicina arī ekonomiskais pamatojums paradumu maiņai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas publiskotie aprēķini liecina, ka viena papīra dokumenta sagatavošana, drukāšana, parakstīšana un nosūtīšana vidēji izmaksā 5.4 reizes dārgāk nekā elektroniska dokumenta sagatavošana un nosūtīšana – 0.37 eur/dok. eParaksta lietotāji, parakstot dokumentus elektroniski un veidojot to dzīves ciklu elektroniski šogad ietaupījuši vismaz 11.62 miljonus eiro.