Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija stingri iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Mūrniece un Parubijs bija vienisprātis, ka Eiropas Savienības (ES) sankciju politikai pret Krieviju ir jāturpinās līdz pilnīgai Minskas vienošanos izpildei. Sankcijas ir skaidrs vēstījums tam, ka Krievijas rīcība Ukrainā nav pieņemama.
Mūrniece un Parubijs pauda gandarījumu par Latvijas un Ukrainas aktīvo politisko dialogu, tostarp parlamentu līmenī. Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka deputātu sadarbības grupa ar Ukrainu ir viena no aktīvākajām Latvijas parlamentā.
Mūrniece uzsvēra ekonomiskās sadarbības nozīmi. Latvijas uzņēmēji, neraugoties uz sarežģīto politisko un ekonomisko situāciju Ukrainā, turpina strādāt valstī. Ļoti svarīgi Ukrainā ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi.
Mūrniece pauda gandarījumu, ka Ukraina panākusi vērā ņemamu progresu reformu procesā. Vēl gan daudz darāmā, īpaši tādās jomās kā tiesu vara, laba pārvaldība un cīņa pret korupciju. Mēs ļoti labi izprotam, cik sarežģīti ir veikt reformas, kad vienā rokā jātur zobens, bet otrā – darbarīki, sacīja Mūrniece.
Parubijs pateicās par Latvijas stingro atbalstu Ukrainai Eiropas integrācijas ceļā. Tagad tās pilsoņi uz ES var ceļot bez vīzas un ir stājies spēkā Ukrainas un ES Asociācijas līgums. Mūrniece uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Ukrainas politiskā prioritāte būtu Asociācijas līguma pilnīga ieviešana.
Parubijs pauda bažas, ka daudz bīstamāki par Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu ir tās hibrīddraudi, tostarp informatīvais karš. Nord Stream II projekts ir hibrīddrauds ne vien Ukrainai, bet visai Eiropai. Mūrniece norādīja, ka Latvija konsekventi uzsver, ka Nord Stream II projekts ir pretrunā ES kopīgajai ārējās enerģētikas politikai un vājina ES kaimiņu politiku.
Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka Latvija iestājas un sagaida, ka Ukrainas jautājums darba kārtībā būs arī 2018. gada NATO samitā Briselē.
Sarunas noslēgumā Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs ielūdza Saeimas priekšsēdētāju apmeklēt Ukrainu.
Neslāvs