Tā intervijā avīzei Diena, kas publicēta 28. aprīlī, viņš stāsta, ka saņēmis vēstuli no Daugavpils, kur rakstīts, ka vairākās Latgales pilsētās dzelzceļa stacijās "tualetes ir tādā līmenī kā pirms kara". Ministrs ir sašutis – tas nav normāli, ja nevar atļauties saremontēt tualetes! Tas ir kauns un negods! Tur nav saimnieka!
Pats dzīvoju Rēzeknē un zinu, ka mūsu pilsētā stacijas tualete ir saremontēta – aizgāju un nofotografēju, ja neticat, pārbaudiet.
Ministrs teiktais par kaimiņu pilsētām arī ieinteresēja – darba lietās būdams Daugavpilī, nofotografēju arī Daugavpils tualetes. Tās arī ir remontētas. Ludzā gan ir biotualetes, taču tās tur nav uzstādītas pirms kara, kā pieļauj ministrs, (ja vien viņš nav domājis karu Sīrijā), bet kaut kad samērā nesen.
Tualetes ir smalka lieta, kur pat ķeizars, ne tikai ministrs iet kājām. Šoreiz ministrs tur nav gājis, laikam pabraucis garām. Taču vajadzēja pašam ieiet, pirms pa visu valsti kritizē Latgali.
Bet, ja runājam par saimnieku, tad to gaida Latgales ceļi, un par tiem gan satiksmes ministram būtu jādomā jo īpaši.